Alberts Vasils

Īstlansingā, Mičigenā, 5. jūnijā savā studijā pēkšņi ar sirdstrieku miris gleznotājs un grafiķis Alberts Vasils. Mākslinieks dzimis 1915.g. 3.maijā, Sibīrijā, bet četru gadu vecumā kopā ar vecākiem atgriezies Latvijā. Glezniecības studijas viņš sāka Latvijas Mākslas Akadēmijā, turpināja trimdā Anglija, bet māstera grādu ieguva Mičigenas valsts universitātē. Pēc graduēšanas 1963.g. universitāte viņu aicināja palikt par instruktoru un ilustratoru mākslas departamentā. Tur viņš bija nostrādājis jau 15 gadus un gaidīja brīdi, kad varēs pensionēties un nodoties tikai mākslai. Viņa pirmā plašākā gleznu izstāde bija 1966.g. Lansingas mākslas galerija, gūstot ievērību un atzinīgu novērtējumu, un pēc tam Detroitā, Čikāgā, Ņujorkā, Losandželosā, Toronto. Briselē, Parīzē uc. Starp tautiski pazīstams un atzīts mākslinieks Alberts Vasils kļuva iegūstot balvu internacionālajā mākslas festivālā Parīzē 1974.g. Pēc tam viņu vēl apbalvo ariīar Zelta palmas medaļu (Palmes
d'Or) un vairāk neka 30 viņa gleznas ir godalgotas izstādēs un daudzas no tām atrodas ASV universitāšu krātuvēs un privātās kolekcijās ASV, Kanādā.

Albertam Vasilim glezniecībā un grafikā bija savs īpatnējs stils, bet viņš vēl arvien bija eksperimentētājs ar portretiem, abstraktām kompozicijām, etniskiem elementiem un ekspresionisma motīviem, strādājot dažādās tehnikās. Mākslinieks bija dedzīgs latvietis, dzīvoja Iīdzi tautas traģēdijai, iedziļinājās tautas vēsturē un, kā vien varēdams, centās tautas intereses aizstāvēt un vērst uzmanību uz to, ka okupācijas vara cenšas tautu iznīcināt. To viņš darīja arī savos mākslas darbos. Viņa zīmējumi bieži parādījās latviešu laikrakstos un žurnālos sakarā ar 18. novembra, 14. jūnija notikumiem vai Lieldienu, Jāņu un Ziemsvētku svinēšanu. Viņš bija žurnāla Treji vārti mākslinieciskais redaktors un grāmatu ilustrators. Viņam bija arī plaša sarakste un atbildes no Baltā nama vadošiem valstsvīriem, kuriem mākslinieks bija rakstījis, norādot uz mūsu traģisko stāvokli vai aizrādījis uz nepareizi teikto attiecībā uz Latvijas okupāciju. Viņš teica, ka nevarot rimties, ja izlasot publicētas aplamības par latviešu lietām. Tikai trīs dienas pirms savas nāves, viņš domājot par 14. jūnijā aizvestiem,  bija nosūtījis vietējam amerikāņu laikrakstam zīmējumu, kurā redzama bruņotās Krievijas uzgulēšanās Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Ukrainai, Polijai, Ungārijai un Čehoslovakijai  "brīvības un vienlīdzības vārdā."
Viņam veltītais sēru dievkalpojums un atvadīšanās, ko vadīja prāv. J.Turks, bija 8. jūnijā.

Avots: Laiks, 28.06.1978