Zenta Griķe

Ļaunas slimības pieveikta, 2005. gada 22. jūnijā pēc gara un ražena mūža aizsaules ceļus uzsāka staigāt sportiste un sporta darbiniece 91 g. v. Zenta Griķe.

Viņa dzimusi Rigā 1913.gada 30. novembrī. Sporta gaitas uzsākusi vingrošanā, ar ko viņa tuvāk iepazinās 1933. gadā, iestājoties Latvijas Tautas universitātes Fiziskās audzināšanas institūtā. Vingrošanā viņa atrada tik daudz vērtību, ka tajā pašā gadā iestājās Latvijas Vingrotāju biedrībā. 1935.gadā Zenta Griķe startēja Latvijas Olimpiades vingrošanas sacensībās, kur ieguva trešo vietu, gadu vēlāk, startējot Latvijas meistarsacīkstēs, izcīnīja otro vietu. Tas viņai deva iespēju pārstāvēt Latviju 1936. gada Olimpiskajās spēlēs Berlīnē, Vācijā. Viņas speciālitāte vingrošanā bija līdztekas, bet arī brīvajās kustībās viņa bija viena no labākajām vingrotājām. Turklāt Zenta labi spēlēja volejbolu Latvju Jaunatnes biedrības vienībā, kas 1936. gadā kļuva par valsts meistari.
Tuvojoties frontei, 1944. gada rudenī Zenta Griķe ar vīru Vili un bērniem Andri un Andu devās bēgļu gaitās. Viņi nokļuva Dancigā, kur ģimene tika izšķirta. Vīrs ar dēlu aizbrauca uz Vāciju, Zenta ar meitu - uz Dāniju. Pēc tam ģimene atkal apvienojās un nodzīvoja bēgļu nometnē četrus gadus. Vēlāk Griķi izceļoja uz Argentīnu, kur Buenosairesā nodarbojās ar vingrošanu un vadīja latviešu tautas deju kopu "Birztaliņa". Vīrs, būdams trompetists, vadīja kapellu.
1955. gadā Griķu ģimene pārcēlās uz Kanādu un dzīvoja Toronto. Zenta spēlēja volejbolu, golfu un novusu, aizstāvēja Toronto Latviešu sporta kluba krāsas. Maizes darbs Zentai bija Jura Benjamiņa filmu laboratorijā.

Aizlūgumu par Zentu Griķi Jorkas kapsētas kapellā 27. jūnijā noturēja viņas draudzes mācītāja Ilze Kuplēna-Evarte. Viņas pelnu urnu guldīja Jorkas kapos blakus agrāk mirušajam vīram. Par aizgājēju sēro meita Anda ar vīru Kenetu Aleksanderu Timminsā, mazdēls Marks ar sievu Inesi, dēls Andris ar sievu Andži Vankuverā, mazbērni Laura, Guna un Lars.

Avots: Laiks, 10.09.2005