Jēkabs Rasmanis

Izdevniecības "Grāmatu Draugs" ilggadējais darbinieks Jēkabs Rasmanis miris 9. jūlijā Ņujorkā. Viņš dzmis Jelgavā. 35 gadus dzīvoja Bruklinā tuvu "Laika" un "Grāmatu Drauga" namam. No 1952. gada līdz aiziešanai pensijā 1979. gadā viņš bija grāmatu produkcijas pārzinis. Manuskriptu iespiešanas aprēķini, kalkulācijas, cik un kāds papīrs, iedalījums, vāki, materiāli un krāsas, tas viss bija J.Rasmaņa ziņā. Kad grāmata iznākusi, to vajadzēja pieteikt lasītāju interesei — pirms to dara recenzents. Noietu cēla arī grāmatu ārējais izskats, apvāki. Tik daudzām grāmatām grafisko apdari veica viņš pats. Tikai vēlāk, kad citi ilustratori vēlēja, lai uzdod viņu vārdus, parādījās ari J. Rasmaņa vārds, citādi viņš šo daļu veica anonīrni.
Tieslietu studiju gados Latvijas Universitātes juridiskā fakultātē viņš mācījās arī J.Madernieka mākslas studijā Rīgā, piegriežot vērību grafikai un ornamentikai. 1955. gadā J. Rasmanis sastādīja, un "Grāmatu Draugs" izdeva krājumu "Lai atskan dziesmas", 572 lp., tāpat bez norādījuma uz autoru. Dziesmas bija trīs nodalījumos: patriotiskas, vispārīgās un jautrās; katrai daļai viņjetes, paša zīmētas, bet bez paraksta. Krājums iznāca vairākos izdevumos un glabājas daudzu mājās vēl tagad.
Daudzus gadus iznāk "Laika" kalendārs ar latviešu gleznu krāsainām reprodukcijām. Tās izdevēja izvelētas, bet teksti - J. Rasmaņa darbs. Sevišķi rūpīgs viņš bija svētku un svinamo dienu uzskaitē, īpaši uzmanot mainīgās baznīcas svētku dienas. Viņš uzturēja sakarus ar grāmatu galdiem un atkalpārdevējiem, allaž smalkjūtīgs un precīzs.
Latvijā J Rasmanis strādāja Latvijas radiofonā no 1929. g. maija līdz 1944. g. rudenim, bija vispārīgās daļas vadītājs un direktora A.Smilgas sekretārs (34. — 40.g.). Šai laikā viņš izstrādāja autoru un izpildītāju honorāru noteikumus un likmes, kas noderēja par paraugu arī mūsu trimdas posmam Vācijā. 1939.g. Rasmanis beidza Latvijas Universitāti ar mag. iur. grādu.
Bēgļu gaitās Rasmaņu ģimene nonāca Vācijā angļu zonā, Detmoldā. Tur viņš bija latviešu Centrālkomitejas bēgļu dzīves arhīva pārzinis, ar 1948. g. martu juridiskās nozares referents.
ASV Rasmaņi ieceļoja 1950. g.maijā. Sākumā Minesotā, bet 1952. g.pārcēlās uz Ņujorku. Šai posmā bez jau teiktā var pieminēt Ņujorkas draudzei sniegto: "Baznīcas Ziņu" vāka zīmējumu, kas lietots ilgus gadus; kad 1961. g. Bruno Skulte iestudēja un uzveda G.B. Pergolezes oratoriju "Stabat Mater" ar solistiem un draudzes kori Betlemes baznīcā, J. Rasmanis koncertam bija devis latīņu teksta tulkojumu latviešu valodā. Viņš bija beidzis Rīgas I valsts (klasisko) ģimnāziju Rīgā un saglabājis veco valodu zināšanas kā dzīvu dārgumu. No Rīgas laika iegūta līdzi nāca arī paša mīlestība uz mākslu. Viņš piedalījies Ņujorkas latviešu mākslas izstādēs ar jaukiem akvareļiem. Viņš turpināja gleznot vēl pensijas gados. Dārga viņam bija piederība savai akadēmiskai saimei — korporācijai Fraternitas Metropolitēna, kurā viņš ieņēmis amatus, atkārtoti audzinātāja jeb oldermaņa amatu; viņš pārstāvējis savu mūža organizāciju Latvijas korporāciju apvienībā, daudz no savām zināšanām devis Ņujorkas korporāciju kopai, daudz atstājis internās publikācijās.
Dziļas bēdas viņam ar dzīvesbiedri sagādāja vienīgā dēla zaudējums pirms desmit gadiem. Turpat Brāļu kapos Ņujorkas Katskiļos glabās arī J. Rasmaņa urnu.
Sēro dzīvesbiedre Lūcija, brālis Egons ar ģimeni, māsa Margrieta, svaine, līdzstrādnieki un draugi.

Avots: Laiks, 23.07.1988