Eduards Grīviņš
- Дата народження:
- 20.10.1881
- Дата смерті:
- 24.08.1934
- Поховання дата:
- 27.08.1934
- Категорії:
- громадський діяч
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Rīga, Ivana (Jāņa) pareizticīgo un vecticībnieku kapi
Šā gada 24. augustā pēkšņi miris Valsts zemes bankas kulturtehniķis un Latvijas kulturtehniķu biedrības valdes loceklis Eduards Grīviņš. Nelaiķis dzimis 1881. g. 20. oktobrī Burtnieku pagastā kā muižas retnieka dēls. Pirmo izglītību viņš baudījis Burtnieku draudzes skolā. Pēc tam beidzis Valmieras proģimnāziju un iestājies vienā no lielajām muižām par praktikantu lauksaimniecībā. Pašmācības ceļā viņš turpināja papildināt savu izglītību. Vēlāk viņš pāriet kultūrtehnikas darba laukā, iestādamies 1908. gadā bij. Vidzemes-Igaunijas zemes kultūras birojā. Cītīgi strādājot Eduards Grīviņš nedaudz gados nostājas līdzās birojā strādājošiem ārzemju kultūrtehniķiem. Kad nodibinājās Latv.Lauks. Centrālbiedrība, viņš iestājās tās kultūrtehniskā birojā kā viens no pirmajiem darbiniekiem. Vēlāk viņu aicina par pastāvīgu darbinieku Jelgavas lauksaimniecības biedrības nodibināta kultūrtehniskā birojā. Kad pasaules karš pārtrauca biroja darbību, E. Grīviņš iestājās krievu armijas hidrotehniskā organizācijā. Pēc kara viņš iestājās Zemkopības ministrijas kultūrtehniskā nodaļā, kur kā rajona pārzinis veica pirmos plašos darbus Jelgavas, Bauskas un Ilūkstes apriņķos. 1928. gadā E.Grīviņu iecēla par Valsts zemes bankas kultūrtehniķi un te darbu turpināja līdz sava mūža pēdējam mirklim.
Eduards Grīviņš visu sevi bija ziedojis darbam. Pienākuma izpildīša viņam vienmēr stāvēja pirmā vietā. Darbā un satiksmē ar darba biedriem viņš bij ļoti saticīgs, mīļš un sirsnīgs. Vēl gadu atpakaļ lauku klusumā viņš nosvinēja sava darba 23 gadu atceri. Suminatāji toreiz izteica cerību, lai ilgus gadus viņam būtu vēl lemts strādāt savā iemīļotā darba laukā, bet diemžēl liktenis bija lēmis citādi.
Ed. Grīviņa mirstīgās atliekas 27. augustā izvadīja no sēru mājas Rīgā uz Jelgavas Jāņa kapiem.
Nelaiķis atstāj dziļi sagrauztu dzīvesbiedri un meitu.
Avots: Mērniecības un kultūrtehnikas vēstnesis, 1934
немає місць
Не вказано події