Arnolds Konstantīns Hermans fon Maidels

Dzimis 1884. gada 15. augustā Vidzemes igauņu daļā (Põltsamaa muiža), barona Viktora fon Maidela ģimenē.

1906. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, dienējis 3. Jeļīzavetgradas huzāru pulkā, praporščiks. Pēc demobilizācijas studējis,

1913. gadā absolvējis RPI Arhitektūras fakultāti.

1914. gadā mobilizēts armijā atkārtoti, 1. kavalērijas dzelzceļa parka brigādes eskadrona komandieris. 1915. gada janvārī pārcelts dienēt uz 16. Irkutskas huzāru pulku. 1915. gada rudenī pārcelts uz sapieru daļām, vadījis fortifikācijas būvju celtniecību dažādos frontes iecirkņos.

Apbalvots ar

• Staņislava ordeni (II, III šķ.),
• Annas ordeni (II, III. IV šķ.).

Pēc 1917. gada Februāra apvērsuma demobilizējies.

1918. gada 28. novembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies Inčukalna kaujā, Kurzemes aizstāvēšanas kaujās, visā 1919. gada pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Vairākkārt ievainots.

Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13.Tukuma kājnieku pulkā, kaprālis.

1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.1302) par to, ka 1919. gada 3. novembrī Spriču sādžas rajonā, vadot 20 kareivju vienību, pēkšņā uzbrukumā saņēma gūstā sarkanarmiešu sardzi, ieguva svarīgu informāciju par LSPR armijas dispozīciju, kas ļāva ar minimāliem zaudējumiem straujā triecienā ieņemt sādžu, saņemot gūstā tās garnizonu vienas rotas sastāvā un atsitot pretinieka pretuzbrukumu.

Kopš 1920. gada 11. marta inženieris arhitekts Zemkopības ministrijas Mērniecības departamenta Meliorācijas pārvaldē (līdz 1928. gadam). Dzīvoja Rīgā. Madonas pilsētas u.c. būvplānu izveidotājs. Saņēmis jaunsaimniecību Rembates pagasta Ķeguma muižā. 1939. gada decembrī, līdz ar lielāko daļu vācbaltiešu, bija spiests atstāt dzimteni un emigrēt uz Vāciju.

1945.gadā Erfurtē, krievu zonā, apcietināts.

1945.gada 2.decembrī pazudis bez vēsts.