Nikolajs Tranzē

Pirms dažām dienām pienāca bēdiga ziņa no Vācijas, ka Latvijas universitātes docents Dr. Nikolajs Tranzējs (Transehe, latviski pareizāk būtu - Tranzē) ir atstājis šīs zemes gaitas, aizmiegot mūžīgajā mierā 29. septembrī.

Tranzējs bija vācu tautības Latvijas zinātnieks (ornitologs), kas par savu galveno pētījumu objektu bija izraudzījis Latvijas putnus.

Viņš dzimis Jaunbrenguļos 1886. gada 31. jūlijā kā muižnieka dēls. Jau agrā jaunībā viņš bija sācis interesēties par dabas zinātnēm, sevišķi par putniem. Šī interese viņu novedusi Tērbatas universitātē, kuru viņš beidzis ar labām sekmēm. Nodibinoties Latvijas universitātei, Matemātikas-dabas zinātņu fakultātes vadība 1920. gadā Tranzēju aicina par mācības spēku — asistentu sistēmatiskās zooloģijas institūtā. Viņa galvenais uzdevums tad bija vadīt praktiskos darbus šai priekšmetā dabas zinātņu studentiem. Lai veicinātu Latvijas putnu pētīšanu, Tranzējs nodibina pie zooloģijas institūta Latvijas ornitoloģijas centrāli, kura visai sekmīgi darbojās viņa vadībā līdz pēdējam karam.

Viņš bija pratis savākt prāvu skaitu (ap 100) veiksmīgu līdzstrādnieku skolotāju, studentu mežziņu un mežsargu aprindās, kas gredzenoja putnus, tiem apliekot numurētus alumīnija gredzenus ap kājām, lai noskaidrotu putnu gāju ceļus un gāju laikus. Apmēram 15 gadu laikā viņš un viņa līdzstrādnieki bija apgredzenojuši ap 70.000 putnu, kas piederēja 170 sugām. Tranzējs sakopoja ziņas par šo gredzenošanu un tās rezultātiem, un publicēja tās pārskatu veidā, no kuriem bija redzams, ka Latvijā apgredzenotie putni tikuši atrasti ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs, pat Āfrikā un Āzijā.

1930. gadā Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte ievēlēja Tranzēju par privātdocentu un 1938.gadā par docentu zooloģijā un salīdzināmā anatomijā.

1940. gadā viņš repatriējās uz Vāciju, kur tad apmetās uz dzīvi un vēlāk pensionējās.

Viņš runāja diezgan labā latviešu valodā, pretstatā citiem sveštautību mācības spēkiem, kas tai laikā lasīja lekcijas vai vadīja praktiskos darbus vai nu vācu vai krievu valodā. Viņam viņa priekšmets bija sirds lieta un viņš vēlējās, lai visi to izprastu. Tranzējs bija arī labs sakarnieks starp studentiem un norvēģu tautības profesoru E.Strandu, sistemātiskās zooloģijas katedras vadītāju, kas lasīja lekcijas un eksaminēja vācu valodā. Prof.Stranda vācu valoda studentiem bija grūti saprotama, jo viņš runāja ar stipru norvēģu akcentu. Tranzējs palīdzēja studentiem ar padomiem, gatavojoties eksāmeniem, un uzņēmās tulka lomu eksāmenos. Šo darbu viņš veica pirmklasīgi, tā gūstot studentu atzinību un pateicību. Kā mācības spēks Tranzējs bija objektīvs, neraugoties uz to, kādai tautībai piederēja students. Viņš vienmēr prata būt omulīgs un nekad neizrādīja nepatiku vai sliktu gara stāvokli. Viņš piedalījās arī ar priekšlasījumiem L. U .Dabas zinātņu studentu biedrības sarīkojumos.

Tranzējs sarakstījis daudzus zinātniskus darbus, no kuriem ievērojamākie ir:

"Dzīvnieki latvju dainās" (1928.g.),

"Baltijas mugurkaulaino saraksts" (1929.g.),

"Latvijas putni", kopā ar Dr. R.Sinatu (1937. g.) un

"Latvijas dziedātāju putni" (1938. g.).

Vācijā dzīvodams, Tranzējs pabeidzis plašāku manuskriptu par Latvijas putniem. Bez tam viņš publicējis daudzus populāri zinātniskus rakstus, piem. "Daba un zinātne". Tranzejs ņēmis dalību arī vairākos (5., 6.,7., 8. un 9.) starptautiskos ornitologu kongresos.

Docenta Tranzēja vairs nav, bet viņš ir atstājis neizdzēšamas pēdas ar savu darbu Latvijas putnu pētīšanas laukā.

Viņa bijušie kolēgas paturēs viņu mīļā piemiņā kā saticīgu, nopietnu un sava darba entuziastu, un viņa bijušie audzēkņi kā labu un izpalīdzīgu skolotāju, kas prata viņus ieinteresēt mīlēt dabu un putnus.

Avots: Londonas avīze, 24.10.1969

1963.gadā trimdā 77 gadu vecumā N.Tranzē pabeidza savu mūža darbu - grāmatu "Die Voegelwelt Lettlands". Pēc 2 gadiem to izdeva Hamburgā.