Konstantīns Pēteris Ozoliņš

No Zviedrijas saņemta sēru vēsts pauž. ka 16. februārī Vesterozā miris jurists Konstantīns Ozoliņš, Viņš bija dzimis Rugāju pagastā. Viņa tēvs Gustavs Ozoliņš kādu laiku bija Saeimas deputāts, darbodamies Zemnieku savienības frakcijā. Pēc Rīgas Latviešu izglītības biedrības ģimnāzijas beigšanas iestājas LU tautsaimniecības tiesību zinātņu fakultātē, kur 1932. gadā ieguva Mag. iur. grādu. Studiju laikā pievienojies Selonijas saimei. Tiesu resorā K.Ozoliņš iestājās 1926. gadā kā tiesamatu kandidāts, vēlāk iecelts par papildu miertiesnesi, bet no 1929. gada par Grīvas iecirkņa miertiesnesi. 1930. gadā viņu iecēla par Daugavpils apgabaltiesas locekli, bet 1937. gadā tādā pašā amatā Rīgas apgabaltiesā. 1940. gadā darbs tiesā bija jāatstāj, lai kļūtu par mežstrādnieku. Pēc krievu karaspēka padzīšanas Konstantīns Ozoliņš atgriezās tiesas darbā. Viņu iecēla par Daugavpils apgabaltiesas priekšsēdētāju. 1943.gadā viņš nonāca konfliktā ar okupācijas varu, bija spiests no sava amata atteikties un pārgāja advokatūrā. K.Ozoliņš iesaistījās Latviešu karavīru palīdzības organizācijā kā saimniecības da}as vadītājs un vadīja palīdzības darbu, līdz 1946. g. 8.maijā ar vienu no pēdējām laivām atstāja Liepāju un sasniedza Zviedriju. Kā paliekošu pieminekli savai darbībai Zviedrijā Konstantīns Ozoliņš ir atstājis Vesterozas pilsētas bibliotēkā izveidoto, pāri par 4000 eks. lielo, trimdas grāmatu un dokumentu krātuvi.

Avots: Laiks, 25.04.1987

***************************************************

 

Dzimis 1902. g. 28. jūn. Rugāju pag. Jaundaudzenes pusmuižā lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Gustavs Ozoliņš (bijis 3. Saeimas deputāts), māte Anna, dz. Šmite. Latvietis, luterticīgs.

1911. g. kopā ar brāļiem mācību nolūkā pārcēlies uz Rīgu. 1913.–14. g. mācījies Serkova ģimnāzijā, slimības dēļ izstājies, atgriezies tēva mājās.

1. pasaules kara laikā no 1915. g. rudens dzīvojis Maskavā, mācījies Šamoņinas privātģimnāzijā, pēc tam uz Maskavu evakuētajā Varšavas 6. ģimnāzijā.

1918. g. pavasarī atgriezies Rugāju pag., vācu karaspēka okupētajā Latvijas teritorijā.

No 1918. g. rudens mācījies Latviešu izglītības biedrības vidusskolā Rīgā (vēlākajā Rīgas pilsētas 2. vidusskolā).

Kauju laikā ar Bermonta karaspēku 1919. g. 29. okt.–21. nov. brīvprātīgi pieteicies Rīgas pilsētas komandantūrā un piedalījies “pilsoņu apsardzības dienestā”.

1921. g. beidzis Rīgas pilsētas 2. vidusskolu un uzsācis tieslietu studijas LU (beidzis 1932. g.).

Vienlaikus no 1922. g. strādājis zvērināta advokāta R. Lamstera birojā Rīgā.

No 1926. g. 20. sept. jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā (no 1928. g. 17. apr. vecākais  tiesamatu kandidāts); strādājis 4. civilnodaļā, 2. kriminālnodaļā, dažādu Rīgas iecirkņu miertiesnešu pakļautībā.

No 1928. g. nov. papildu miertiesnesis Latgales apgabaltiesā.

 No 1929. g. marta miertiesnesis Grīvas iecirknī.

1930. g. 9. maijā iecelts par Latgales apgabaltiesas (no 1934. g. 20. jūl. Daugavpils apgabaltiesa) locekli; strādājis 2. un 1. civilnodaļā, Administrācijas un reģistrācijas nodaļā, Tirdzniecības reģistra nodaļā.

No 1929. g. darbojies Aizsargu organizācijā, 1932. g. bijis 18. Daugavpils aizsargu pulka Sakaru bataljona adjutants, bijis arī Daugavpils Latviešu biedrības padomes loceklis un Apgāda komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Sporta biedrības Daugavpils nodaļas, Latgales Patronāta biedrības, Daugavpils Latviešu krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Tiesnešu biedrības, LZS Daugavpils nodaļas, biedrības “Aleksandra Būmaņa piemiņas fonds”, Latvijas Juristu biedrības biedrs (1929.–34. g.).

Bijis arī pedagogs Daugavpils valsts un Baltkrievu ģimnāzijā.

1937. g. 16. sept.–1940. g. dec. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 2. civilnodaļā, no 1939. g. nov. 1. civilnodaļā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

No 1941. g. apr. palīgstrādnieks (no maija līdz jūl. kartotekārs) Rīgas ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā “Farmazāns”.

Vācu okupācijas laikā no 1941. g. jūl. Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Daugavpils apgabaltiesas priekšsēdētājs.

1943. g. beigās pēc konflikta ar vācu okupācijas varu no Daugavpils pārcēlies uz Rīgu un 1943. g. 29. dec. uzņemts zvērinātu advokātu skaitā.

Bijis Latvijas Savstarpējās apdrošināšanas centrāles un “Grundstücksgesellschaft Lettland g. m. b. H.” juriskonsults (līdz 1944. g. sept.), darbojies arī Karavīru palīdzībā, tās juriskonsults, Saimniecības daļas vadītājs.

Pēc tam kad Karavīru palīdzības vadība pārcēlusies uz Vāciju, iecelts par tās pilnvarnieku Kurzemē.

1945. g. apr. Nacionālā komiteja iecēlusi par atjaunojamās Tiesu palātas locekli.

1945. g. 8. maijā ar vienu no pēdējām bēgļu laivām devies trimdā uz Zviedriju.

Strādājis lauksaimniecībā, vēlāk metālrūpniecības uzņēmumā. 1949.–51. g. bijis Vesterosas latviešu papildu skolas pārzinis, 1967.–70. g. strādājis Vesterosas bibliotēkā, izveidojis tur trimdas grāmatu un dokumentu krātuvi.

Darbojies Latviešu juristu apvienībā, Latviešu juristu apvienības Eiropas kopas vicepriekšsēdētājs.

Bijis A. Švābes rediģētās un 20. gs. 50. gados Stokholmā izdotās “Latvju enciklopēdijas” līdzstrādnieks.

1959.–73. g. latviešu juristu žurnāla trimdā “Latviešu Juristu Raksti” redaktors.

Miris 1987. g. 16. febr. Vesterosā, Zviedrijā.

Apbalvojumi: Latvijas Acjpm.

Precējies 1931. g. 27. jūn. ar tieslietu studenti Liliju Emīliju Grīntāli (dz. 1908. g. 31. maijā Rīgā–2002. g. 20. sept. Stokholmā, Zviedrijā), meita Ingrīda, prec. OzoliņaAnneroth (dz. 1932. g. 2. apr., zobārste).

Studentu korporācijas “Selonija” filistrs.

D. Latviešu grāmatas. Västerås, 1969 (sast.); Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija. 1971–1980. 1.–3. sēj. Västerås, 1972–1984 (sast.). A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 798., 799. l.; 7354. f., 1. apr., 573. l.; 1640. f., 1. apr., 196. l., 71. lp.; 3741. f., 1. apr., 53. l., b. p.; 7427. f., 1. apr., 4098. l.; Jaunā darba vietā. Latgales Vēstnesis. 1937. g. 20. sept.; EVP; LE (I) 2. sēj.; Pa mūža gadu kāpnēm. Laiks. 1972. g. 24. jūn.; LE (II) 3. sēj.; LUAJ; Selonijas albums. 1880–2000. [ASV], 2002; LUAJ; LA 1919–1945.

No jurista J. Ķēmaņa 1926. g. 9. sept. raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Pazīstu K. Ozoliņu apm. beidzamos 2 ½ gadus viņa darbā pie zvērināta advokāta R. Lamstera, ar kuru man biežāk iznāk darīšanas kopējās tiesu lietās. Pa šo laiku esmu mācījies pazīt K. Ozoliņu kā centīgu, nevainojami korektu, saprātīgu un izpildīgu darbinieku tiesu un administratīvās lietās, kurās Ozoliņš jau ir ieguvis solīdas praktiskas zināšanas. Man liekas, ka pēc savām morāliskām īpašībām un zināšanām viņš  drīz Apgabaltiesas darbā varētu izstrādāties par teicamu un derīgu darbinieku.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 798. l., 45. lp.)

No K. Ozoliņa 1930. g. 27. marta raksta Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājam J. Skudrem: “Man ir nācis zināms, ka Latgales apgabaltiesas kopsapulce griezusies pie Tieslietu ministra [J. Pabērza] kunga ar iesniegumu jautājumā par manis piekomandēšanu pie šīs tiesas, tiesas locekļa pienākumu izpildīšanai. Atzīstu, ka ar šādu iesniegumu apgabaltiesas kopsapulce parādījusi man uzticību, bet tā kā manis piekomandēšana apgabaltiesai ir saistīta ar miertiesnešu pagaidu maiņu man uzticētā Grīvas iecirknī, kas var nelabvēlīgi atsaukties uz lietu gaitu šinī iecirknī, tad atrodu par nepieciešamu, vietējo iedzīvotāju labā, paturēt Grīvas iecirkņa pārzināšanu arī uz priekšu, kamdēļ pagodinos ziņot, ka manis piekomandēšanai pie Latgales apgabaltiesas, tiesas locekļa pienākumu izpildīšanai, nepiekrītu.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 799. l., 20. lp.)