Eduards Zīslaks

Grāmatizdevējs un spiestuves īpašnieks Jelgavā. Dzimis amatnieka ģimenē. Mācījies Jelgavas reālskolā (beidzis 1867.gadā). 1867–1870 māceklis Kurzemes Guberņas spiestuvē Jelgavā un Pēterburgā. 1872 –1875 turpinājis apgūt iespiedēja prasmi Vīnē, Minhenē, Parīzē un Leipcigā. 1875 Jelgavā atvēris apgādu un spiestuvi ar savulaik modernāko aprīkojumu Latvijā. No 1880.gada Jelgavas Latviešu biedrības biedrs. E.Zīslaks īpaši rūpējās par grāmatu apdari un ieviesa vairākus jauninājumus: no titullapas atšķirīgu grāmatu vāku, krāsainu salikumu un tipogrāfiskus ornamentus, gravētus burtu iniciāļus. Pasūtinātāji spiestuves iespējas izmantoja, ja bija nepieciešami augstvērtīgi iespieddarbi. Spiestuve pieņēma pasūtinājumus no Pūcīšu Ģederta, B. Dīriķa, Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļas, I. Alunāna, J. Dravnieka, Māteru Jura grāmatu apgādiem. 1893.gadā Zīslaka spiestuvi nopirka J.Dravnieks.
Nozīmīgākie Zīslaka iespiedumi (daļa paša apgādā) : "Latviešu kalendārs" (1876–1888), bērnu grāmatu sērija "Grāmatu krājums jaunībai" (1876–1896, 10 grāmatas, pēdējais iespiedums pie J. Landsberga^), M. Kaudzītes "Vadons ortogrāfijas mācībā tautas skolām" (1877), J. V. Gētes "Lapsa Kūmiņš" (1879), J. Vinklera "Zeme kā zvaigzne paaules plašumā" (1879), J. Lautenbaha-Jūsmiņa "Zalkšu līgava"(1880), 2. Vispārīgo latviešu dziesmu svētku afiša (1880), nošu izdevumi 2. un 3. Vispārīgajiem latviešu dziesmu svētkiem (1880, l888), žurnāls "Pagalms"(1881–1882), A. Bīlenšteina "Latviešu mīklas" (1883), Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Rakstu krājums (2–5, 1884–1889), Ausekļa "Raksti" (1888), A. Pumpura "Lāčplēsis" (1888), žurnāls "Austrums" (1888).

Viņš bija pirmais, kas nodibināja latviešiem ilustrētu laikrakstu. Viņa „PagaIms" vēl ilgu laiku pēc tam tautai bija labā piemiņā. Tāpat ar savu „Latviešu kalendāru" viņš deva labu priekšzīmi. Pirms tam iznāca tikai mazi, nevērtīgi 10 kapeiku kalendāri. Zīslaks bija pirmais, kas izdeva prāvu un glītu kalendāru ar krietnu saturu. Tāpēc tas maksāja pirms 20 un vēlāk pat 30 kapeiku gabalā. Pārējie veikalnieki Zīslaku no sākuma izzoboja, teikdami, ka latvietis vairāk kā 10 kapeikas par kalendāru nemaksājot. Bet tautai Zīslaka kalendārs iepatikās.

Pēdējos gados Zīslaka mīlulis bija Austrums. Viņa mīļākā ideja bija Austrumu pušķot ilustrācijām, nepaaugstinot žurnāla cenu. Tā kā ārzemēs pasūtītās klišejas iznāca ļoti dārgas, viņš ierīkoja cinkogrāfiju Jelgavā. Kā darba devējs Zīslaks bija iecienīts. Savā pēdējā dzīvības gadā Zīslaks sāka izdot grāmatu sēriju jaunatnei, derīgu skolu bibliotēkām. Iesākto darbu bija daudz, un Zīslaka veikali turpinājās arī vēl pēc viņa nāves.

Apglabāts Jelgavā, Jāņa kapos.

Avots: jelgavasbiblioteka.lv

          Zemgales balss, 04.10.1938