Ada Hardelis

Bijusī Rīgas Jaunā, Nacionālā un Dailes teātra aktrise, dejotāja, baletmeistare. Vairākus gadus 1920-os gados pavadījusi ārzemēs, gatavojot rēvijas Parīzē. Mirusi Vācijā, Dortmundā. Skumst vīrs un draugi.

Avots: Teātra nedēļa, 24.11.1929

          Laiks, 20.06.1953

No Andra Baloža atmiņām par dzīvi Jūrmalā 40-os gados (Laiks, 16.11.2002): "Atkal jauns pavasaris, atkal paspējis nomainīties gads, bet šoreiz tas jau ir 1941. gada pavasaris. Daudzās vāciešu atstātajās mājās, arī tajās, kuras ir mammas pārziņā, vasarā dzīvoja operas un baleta mākslinieki. Sevišķi rūpigi tiek remontēta un lāpīta māja Jaunā ielā 8, kur atpūtīsies režisors Smiļģis. Kāds jau tajā mājā vasarā dzīvoja, bet, vai tas bija viņš, nezinu. Vairāk vai mazāk, bet kņada jūtama visās vasarnīcās. Mūsu sētā, pašā mazākajā mājiņā, apmetās dejotāju Hardeļu pāris. Hardeļa kundze jau sen vairs nemaz nedejoja, jo viņa tam esot daudz par vecu. Tur mūsu domas pilnīgi sakrita. Toties viņas vīrs, kas man likās pavisam jauns un skaists, strādājot baletā. Reti dzīvē ir gadījies sastapt cilvēkus ar tik patiesu sirds siltumu attiecībās ar bērniem. Šiem cilvēkiem mēs, bērni, paspējām pieķerties tūlīt un pavisam. Hardeļa kundze bija dejojusi uz pasaules lielajām baleta skatuvēm un nekad mums neapnika klausīties viņas atmiņu teikās. Bez tam, pie viņiem dzīvoja arī suns un kaķis, lai gan par tādiem viņus var uzskatīt tikai tad, ja pamatīgi pierunā iztēli. Neliels spalvu kušķis ar grabošiem nagiem, kurš līdzīgs ar federi uzvelkamai rotaļlietai, skaitījās suns. Arī vārds viņam bija diezgan sarežģīts, nemaz kā sunim, - Pīpīfoks. Nesaprotu, kā tas kustonis varēja atcerēties, kā viņu sauc. Kaķis pēc skata daudz līdzīgāks saviem ciltsbrāļiem, tikai kaut kas viņam nebija kārtībā ar pašu degunu. Liekas, viņš lielā ātrumā ieskrējis ar purnu sienā, jo šņaucamais viņam dziļi iespiests galvā, kaut kur aiz vaigiem. Pēc manām domām, labāku vārdu, kāds viņam ir, arī nevajadzēja. Viņu sauca Hazele.
Tajā laika operā iestudēja "Baņutu", un man patika klausīties, kad lielie runāja par to, kā tas notiek. Gandrīz katru vakaru pie Hardeļiem sapulcējās viņu draugi, un tur galvenās runas vienmēr aizklīda līdz šim jocīgajam sievietes vārdam. Es arī tur vakaros sēdēju, tomēr tā īsti skaidrs man nekas netika.
Kaut kur blakus, Konkordijas ielā, pūšoties dziedātāja Pakule, bet nākamā sētā uz Jomas ielas pusi pa reizēm vakaros dzirdamā balss piederēja Priedniekam-Kavarram."