Arsēnijs Aukums

Piedzimis Ainažu pag. "Urnītēs", pusgraudnieka ģimenē kā otrais dēls. Mācījies Salacas draudzes skolā, strādājis kopā ar ģimeni. 1919.gadā iesaukts Zemitāna armijā, piedalījies atbrīvošanas kaujās, pie Meitenes stacijas smagi ar šrapneli ievainots. Divus gadus ārstējies Liepājas kara slimnīcā. 1921.gadā atvaļināts kā kara invalīds ar pensiju 54,50 Ls. Piešķirta jaunsaimniecība Ainažu pag. "Pašupes", 14.51 ha platībā kopā ar agrākā krogus ēkām. [Māju uzcēlis uz veca kroga pamatiem, saglabājis kroga nosaukumu pēc līdzās tekošās Pašupītes vārda.]

1928.gadā apprecējies ar Aleksandru Andersoni (dz.1908.g.) no Ainažu pils. "Kickiņiem". Veiksmīgi saimniekojis līdz 08.02.1945.g., kad tika arestēts, bet rudenī Rīgā notiesāts uz 10 gadu termiņu nometnēs un 5 gadu tiesību zaudēšanu par "dzimtenes nodevību". Atgriezies Latvijā, Ainažu "Pašupēs" 31.12.1954., pēc tam strādājis kolhozā "Zaļā druva" un padomju saimniecībā "Ainaži"par veterinārārsta palīgu un gadījuma darbu strādnieku.

Miris no vēža intoksikācijas 14.04.1981. Rīgas 1.slimnīcā, Apglabāts Ainažu pareizticīgo kapos. Reabilitēts 1993.gada 1.martā saskaņā ar Latvijas Republikas 1990.gada 3.augusta likumu "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju".

Vecāki - Juris Aukums un Karlīne dz. Kalniņa (17.11.1870 - Vecsalacas pagastā), ģimenē bija 2 bērni - Arsēnijs un Ārija.