Džems Krīvs

1989. g. 28. februārī Sidnejā, smagas slimības pieveikts, mūžībā aizgāja Austrālijas latviešu gleznotājs, grafiķis un teātra dekorators DŽEMS KRĪVS.
Latviešu ausekļa zvaigzne bija mākslinieka iemīļotākais rotājums un 3 ausekļa zīmes rotā arī viņa pēdējo darbu: Austrālijas latviešu 37. Kultūras dienu plakātu. Ausekļa zīmē ir veidojusies arī Džema Krīva mākslinieka karjera, viņa nemitīgā dziņa kalpot latviešu mākslai un latvietībai. Var jau būt, ka Džemu Krīvu un viņa mākslu samērā maz pazina aiz šīs zemes robežām. Austrālijas kontinentā gan nebūs pilsētas, nebūs mākslinieku un nebūs latviešu, kuriem būtu svešs Dž.Krīvs un viņa māksla.
Džems Krīvs dzimis 1924. g. 28. jūlijā Rīgā, kur arī sācis mākslas studijas. Vācijā no 1945. - 1947. g. papildinājies privātās studijās pie vācu māksliniekiem. Austrālijā no 1949. - 1953. g. mācījies Austrumsidnejas tehniskajā koledžā. Ar 1957. gadu sācis komerciālā mākslinieka gailas, atverot pats savu uzņēmumu Sidnejā - Gai Art Studio. No 1965. - 1967. g. Krīvs ir mākslas galerijas „Linie Gallery" īpašnieks un vadītājs, pēc tam no 1967. - 1969. g. „Eldorado" galerijas īpašnieks un vadītājs Sidnejā. Laikā no 1953. - 1966. g. sarīkojis 8 patstāvīgas gleznu izstādes Sidnejā. Pēdējā patstāvīgā izstāde notika Sidnejas latviešu namā 1986. gadā. 1953. gadā kopā ar dažiem latviešu, lietuviešu un igauņu māksliniekiem Krīvs nodibina baltiešu mākslas kopu „Three Directions". Piedalījies tās izstādēs Sidnejā, Kanberā, Parīzē, Ņujorkā un Čikāgā. Piedalījies arī daudzās ievērojamās austrāliešu grupu izstādēs: Blake Prize Award, Robin Hood Art Award, Royal Easter Show un citās. 1959. g. un 1974. g. godalgots Kultūras dienu mākslas izstādēs. Rakstījis recenzijas, apskatus par mākslas jautājumiem Austrālijas latviešu periodikā, lasījis referātus Sidnejas etniskā raidstacijā 2 EA.
Dž. Krīvs nevienu „pa spalvu" neglaudīja, bet nespēra arī nevienam ar kāju. Savu kritiku vai nepatiku viņš arvien izteica ar takti un diplomātiju, ja daudz, tad ar vieglu ironiju. Viņam nebija tā asuma un kodīguma, kāds dažkārt parādījās citos rakstos un kritikā.

Savas dzīves pēdējos gados, pat pēdējos mēnešos, Džems arvien bija Sidnejas latviešu sabiedrības pirmajās rindās: gleznoja dekorācijas latviešu teātrim, iekārtoja un vērtēja izstādes, zīmēja plakātus un palīdzēja ar padomu vai laipnu vārdu. Savā laikā, ko viņš ziedoja latviešu sabiedrībai un latviešu teātrim, viņš viegli varēja sev veidot spožu karjeru austrāliešu mākslas pasaulē.
Pēdējos gados dažkārt, smagās slimības mākts, Džems jutās nospiests un seno dienu draugu atstāts.
Bija sāpīgi, ka Dž. Krīva aiziešana Austrālijas latviešu presē atbalsojās tikai ar pāris bezpersoniskām rindām, nāves ziņu pasludinot. Kur palika Džema seno dienu draugi, kur teātra ļaudis, kur viņu atvadu vārdi?
 

Avots: Latvju māksla, 1989