Pāvils Ozols

Mežos pie Litenes, apm. 12. km no Gulbenes, vasaras nometne. Īsi pirms vācu ienākšanas, paniskā steigā boļševiki šo nometni atstājuši, pirms tam aplejot ar kodīgu šķidrumu vēl atlikušo pārtiku, tā padarot to nelietojamu. Šī novada iedzīvotāji stāsta, ka mežā vēl klīstot 15 sarkanie miliči. Arī no tiem mežu iztīrīs. Drīz izdodas sagūstīt trīs boļševikus. Bet tanī pašā laikā atklājas bēdīga aina: kapi. No tiem ārā rēgojas gan rokas, gan kājas un galvas. Atrokot zemes, atrada 14 nonāvētus latviešu karavīrus, pa lielākai daļai virsniekus no 186. pulka. Dažiem bija ielauzti galvas kausi, daži nošauti nelielā attālumā. Pēc atrastiem dokumentiem dažus varēja identificēt — tie ir kapteinis Pāvils Ozols, leitnants Ēriks Lucs; K. Bāris, Staņislavs Izarts, Voldemārs Dudiņš, Grunts, Heinrihs Baums, A, Pudāns, Herberts Šiliņš, Sanders, kāds nepazīstams seržants, un vēl divi, kuru personības līdz šim vēl nav nonskaidrotas.
Pašā pulka vasaras nometnē atrada atliekas no pasēm, kuras boļševiki sadedzinājuši. Tālāk atrada kādu sarakstu, uz kura bija daudz vārdu, starp tiem arī dažu noslepkavoto virsnieku vārdi. Vai arī pārējie karavīri, kuru vārdi atradās uz šī saraksta, ir čekas kalpu nonāvēti, nav skaidri zināms. Šo meža rajonu pārmeklēja. 14 latviešu karavīrus iezārkoja un guldīja kopējā kapā.

Avots: Nacionālā Zemgale, 16.07.1941