ua

Rūta Upīte

Добавить новую картинку!
Дата народження:
03.08.1927
Дата смерті:
23.04.1957
По батькові:
Mieriņš
Категорії:
Жертва репресій (геноцид) радянського режиму
Громадянство:
 латиш
Кладовище:
Cimetière de la Forêt (Riga)

1997. gadā Ņujorkā apgāds "Grāmatu draugs" izdeva grāmatu "Vēl tā gribējās dzīvot" - aizgrābjošu jaunas latviešu meitenes pārdzīvojumu stāstu par izsūtījuma gadiem Sibīrijā. Grāmatas autori Rūtu Upīti (pēdu jaukšanas nolūkos toreiz pieteikta kā Rūtiņa U.) 1941. gada 14. jūnijā 14 gadu vecumā kopā ar māti, vecomāti un māsām Dzidru un Maiju deportēja uz Novosibirskas apgabalu. Māte un vecāmāte mira no slimībām un pārtikas trūkuma, tēvs Mieriņš Upīte torez atradās soda nometnē Karēlijā.

1946. gadā māsas atgriezās Latvijā, bet kopā ar tēvu 1951. gadā „par mutes palaišanu" izsūtītas vēlreiz — uz 10 gadiem, bet atgriezās Latvijā pēc Hruščova reabilitācijām. Pēc ilgas un smagas slimošanas Rūtiņu pieveic tuberkuloze.
Rūtiņas grāmatas manuskriptu, kas tapis izsūtījumā kā dienasgrāmata, ar ģimenes draugu palīdzību izdevās izvest uz ASV Arvīdam Zemītim jau 1967. gadā, bet Mieriņam Upītem, kas to bija sagatavojis iespiešanai, čeka draudēja ar represijām. Čekisti pratināja arī dienasgrāmatas izvedēju, kad viņš atkal ieradās Latvijā. Tā Rūtiņas grāmatas manuskripts 10 gadus glabājās drošībā - Laika redakcijas naudasskapī.
Rūtiņu U. mēdz dēvēt par latviešu Anni Franku. Anne Franka bija ebreju meitene, kas pēc savas ģimenes aresta kara laikā okupētajā Holandē slēpās no nacistiem. Viņas dienasgrāmata vēlāk kļuva pasaulslavena.

Rūtiņas grāmata "Vēl tā gribējās dzīvot" iznākusi ne vien latviešu valodā, bet arī 14 izdevumos angļu valodā, arīnspāniešu, vācu, portugāļu un krievu valodās. Pēdējais ieraksts dienas grāmatā izsaka Rūtiņas izmisīgo vēlēšanos: "Rakstu 1950. gada 13. oktobrī - dienā, kad mani gribēja gandrīz otrreiz aizvest atpakaļ uz Sibīriju... Ja mani tiešām aizved, tad vēlētos, kaut šīs manas rakstītās atmiņas daudzi jo daudzi izlasītu..."

Rūtiņas grāmata bijusi obligāta lasāmviela amerikāņu vidusskolās. Brazīlijā, kur šī grāmata portugāļu tulkojumā izdota 50.000 eksemplāros, tā, savukārt, bijusi obligāta lasāmviela karavīriem armijā, lai viņi no pirmavota uzzinātu par komunistiskā režima zvērībām un nežēlībām.

Avots: Austrālijas latvietis, 19.06.1998

немає місць

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1Mieriņš UpīteMieriņš UpīteБатько15.10.189925.05.1978
        2
        Alīda UpīteМама00.00.190200.00.1943
        3
        Maija UpīteСестра10.03.193408.06.1968
        4
        Marija UpīteБабушка00.00.186200.00.1942
        5Arvīds ZemītisArvīds ZemītisЕдиномышленник00.00.190209.10.1994

        Не вказано події

        Ключові слова