Dzintars Līnis

 Dzintars Līnis (1928—2001). VDK vecākais operatīvais pilnvarotais, majors. Galvenais Jurģa Skulmes operatīvās lietas izstrādātājs. Piedalījies arī E. Berklava lietas izstrādē (sk. Latvijas Republikas SAB 2008. gada 6. februāra vēstule Nr. 0-10-10/08/81, adresēta grāmatas autoram)) 

Lai teikto apstiprinātu, sastādīta pamatīga izziņa. Minētas gan summas, gan cilvēki, no kuriem pirkti fotomateriāli. Un tas viss, sākot jau no 1973. gada. Pilnīgs pārskats par pēdējiem četriem gadiem. No­saukti vienpadsmit uzvārdi. To skaitā Osvalds Poļakovs, Modris Slava, Kristīne Pelda, Valda Vilīte un citi. Darbs pamatīgs. To nevar izdarīt četrās dienās. Tā vien izskatās, ka Skulme pieskatīts jau ilgāku laiku. Visa šā rūpīgā darba autors VDK vecākais operatīvais pilnvarotais majors Dzintars Līnis.Viņš arī parakstījis izziņu.

***

Dzintars Līnis — pilnīgs pretstats savam priekšniekam Voldemā­ram Gothardam. Cik Gothards noslēgts un skarbs, tik Līnis elastīgs un sabiedrisks." Savu karjeru sācis četrdesmit devītajā... Tieši no vidussko­las sola nokļuvis čekas skolā... Viņš viens no lielā latviešu iesaukuma čekā... Nepilnu gadu mācījies ārējās novērošanas gudrības Kijevā. Studējis okšķerēšanas un izsekošanas paņēmienus. Pēc tam jau prak­tiskā darba gaitas. Nodarbošanās trula un riebīga. Jāizseko savi tautieši. Vai auksts, vai karsts, jādzīvo pa ielu: jāglūn, jāseko, jāgaida un jāfiksē... Pēc tam vēl jāraksta atskaite. Un tā dienu no dienas. Traks var palikt! Lūk, tev slavenā 7. daļa jeb "semjorka"! Savu pieredzi jau ieguva. Arī asināja. Taču sirds vilka uz kaut ko citu. Vīri ieteica pamēģināt 1. daļā. Tā čekistu elite. Izlūkdienests. Tas prasa erudīciju un intelektu. Taču Līnim nepadevās valodas. Bija vien jāsamierinās ar pret­izlūkošanu. No 1967. gada viņš — pilntiesīgs 5. daļas darbinieks. Līņa pārziņā mākslinieki, aktieri un citi garīgā darba veicēji. Šis darbiņš vi­ņam gāja no rokas. Aģentu kaudžu kaudzēm. Savervēs jebkuru. Paņems labu konjaku, dzers visu nakti, bet no rīta, skat, — uzdevums jau izpildīts. Izstrādāja pats savu metodi: jociņi, anekdotes, solījumi, sīka šantāža un citi pigori. Plus vēl pabaidīja, nostrostēja un karjeras izaug­smi apsolīja. Un lieta darīta. Arī vide pateicīga — mākslas cilvēki. Ļau­dis emocionāli, naivi, bailīgi un pakļāvīgi. Katram sava uts un vājība. Savs pašlepnums un muļķība.

Un kur tad vēl slavenās Līņa burtnīcas! Tur viņš reģistrēja uzticības personas. Trīs lielie sākuma burti: vārds, uzvārds, tēva vārds, un cilvēks iegrāmatots. It kā neskaitās nemaz aģents. Taču cilvēks nāk un stāsta — ko redzējis, dzirdējis un jutis. Pašam nav pat jāraksta, tikai jāstāsta. Tā maz pamazām cilvēks pārdeva velnam dvēseli. Nodeva savus kolēģus, radus un draugus. Kļuva par nodevēju un stukaču.

Darba rezultāti majoram Līnim izcili. Arī pats jautrs, sabiedrisks un čomisks. Ar katru izrunāsies, kādu anekdoti izstāstīs un uzjautrinās. Kompānijas dvēsele. Tādam var piedot arī grēkus. Dzirdīdams citus, pats pamazām nodzērās.

Līnim palīgos vēl viens opers — Pēteris Mazais. Augums atbilst uzvārdam: maziņš, ļoti kustīgs un ass. Tāda pati arī valoda. Vienīgi rak­sturs riebīgs. īstens "ļeņinietis". Ja vajadzēs, nosūdzēs pat draugus un kolēģus. Visur saskatīs pretvalstisku darbību. Cilvēks bez līdzjūtības. Arī darba biedru vērtējums paskarbs.9 Ja prasīsi par Mazo, atbilde viena — "parasts opers". Ne uzslavu, ne cildinājumu. Vien nievas un piesar­dzība. Ja nu vienīgi Līnis. Tas pratīs sadzīvot ar visiem. Tāds smalks un elastīgs.

***

A. Grūtups,.Observators