Žanis Zentiņš

13. maijā mūžībā aizsaukts ar daudziem talantiem un interesēm apveltītais sabiedriskais darbinieks Žanis Zentiņš.
Dzimis 1907. gada 17. jūlijā Liepājā, kur gūst arī pirmo izglītību; pēc pārcelšanās uz Rīgu mācās Rīgas pilsētas 1. vidusskolā. Vēlāk strādā Rīgas pilsētas Mērniecības daļā un studē tautsaimniecību Latvijas universitātē, inženierzinātņu fakultātē, beidz pirmo ģeodēzijas kursu un praktiskos darbus mērniecībā, iegūstot mērnieka tiesības. Vidusskolas laikā sāk nodarboties ar sportu; spēlē basketbolu un futbolu "Latvijas Vanagos" un "Universitātes Sportā". Sporta gaitas viņu satuvina ar sportisti un Fiziskās audzināšanas institūta studenti, Valeriju, ar kuru noslēdz mūža draudzību 1938. gadā. Studiju laikā Žanis arī mācās dziedāšanu Vasiļjevas-Teļeginas toreiz populārajā operas studijā, viņš ir liriskais tenors, bez pūlēm spēj izdziedāt augsto "do". Audzēkņu vakaros dzied Faustu, Ļenski un kņazu operā "Nāra". Vairākkārtīgi dzied Rīgas radiofonā, arī kopā ar solistēm Veru Fricnoviču un E. Lepiksoni. Sniedz arī patstāvīgu koncertu LU aulā un Liepājā.
Kad LU tautsaimniecības fakultātē palikuši tikai valsts eksāmeni, jādodas bēgļu gaitās uz Vāciju. Tur ģimene nokļūst Kaseles nometnē, kur jau mākslinieku kopu noorganizējis komponists Jānis Norvilis. Sapulcēti vairāki pazīstami mūziķi, mēģinājumi notiek gandrīz katru dienu, koncerti bieži. Tur Žaņa tenors ļoti vajadzīgs. Viņš Vircburgā sniedz koncertu kopā ar populāro solisti Kseniju Bronti.
Sekmīgi Zentiņš vada Kaseles latviešu "YMCA" nodaļu.
1949. gada vasarā Zentiņš ierodas Toronto un sāk strādāt Toronto centrālajā "YMCA". Pēc papildus studijām universitātē iegūst profesionāla "YMCA" un "Boys Club of Canada" darbinieka diplomu. Zentiņš bieži dzied latviešu sarīkojumos. Kad viņš "Kiwanis" mūzikas festivāla dziedātāju konkursā iegūst otro vietu un sevi arī citur pierāda kā apdāvinātu tenoru, Toronto Karaliskā konservatorija viņam piedāvā studijas bez atlīdzības. Tās viņš gan izmanto tikai vienu gadu, jo pārāk aizņemts sabiedriskos pienākumos. Zentiņš piedalās vairākos latviešu mūzikas raidījumos Toronto televīzijā, vairākkārt koncertē kopā ar baritonu Pēteri Geistautu, piedalās pildot visdažādākos pienākumus visos latviešu dziesmu svētkos Kanādā, ieskaņo skaņu plati ar 19 latviešu komponistu solo dziesmām, rediģē Sv.Andreja ev. lut. draudzes izdevumu "Latviešu garīgās mūzikas ceļos", utt. Viņš ir LNAK mūzikas referents un saņem atzinības rakstu par darbu mūzikas labā.
Bet Žanis Zentiņš darbīgs ari sportā, Latviešu sporta un fiziskās audzināšanas padome Vācijā viņu izrauga par Kanādas latviešu sporta vadītāju. Viņš tūlīt sāk sportistu un sporta darbinieku apzināšanu, rīko meistarsacīkstes basketbolā un volejbolā, iedzīvina arī citus sporta veidus. Noorganizē un vada Toronto latviešu "YMCA" nodaļu, kopā ar Robertu Plūmi nobina Baltiešu sporta federāciju, vada vairākus gadus, tāpat arī Ziemeļamerikas baltiešu sporta federāciju, un visās no tām aktīvs līdz pat mūža beigām.
Zentiņš aktīvs arī žurnālistikā. Raksta laikrakstiem "Laiks", "Latvija Amerikā", Latvijas sporta laikrakstos, 
izdevumos "Literatūra un Māksla", "Latvju Mūzika", "Treji Vārti", "Montrealas Ziņotājs".
Viss šeit minētais ir tikai daļa no milzīgā darba, ko Žanis Zentiņš ar savu nenogurstošo enerģiju un apbrinojamo darbīgumu ir godam paveicis. Viņš atstāj dzīvesbiedri Valeriju, dēlu Jāni ar ģimeni, kurā divi bērni. Viņa pēdējā vēlēšanās bija, lai atvadām nesūta puķes, bet to vietā ziedo "Sidrabenes" basketbola laukuma labošanai.

Avots: Laiks, 14.06.1997