Andrejs Lemps

5. Krāslavas robežsargu bataljona 1. rotas rezerves sardzes priekšnieks, kaprālis, dzimis 1904. gadā Rēzeknes apriņķī.

Obligāto dienestu dienējis 9. Rēzeknes kājnieku pulkā.

Robežapsardzībā no 1928. gada 1. jūnija Jaunlatgales robežapsardzības apgabalā kā robežsargs. No 1939. gada rudens iecelts par sardzes priekšnieku. Aresta orderis izdots NKVD operatīvajam pilnvarotajam Ceicānam. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Pratinājis izmeklētājs Smirnovs. Apsūdzēts kā padomju varas ienaidnieks, spiegu vervētājs un to sūtītājs uz PSRS. Tiesāts Sevišķajā apspriedē 1941. gada 19. aprīlī ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem. Sodu izcietis Komi APSR. Atbrīvots no apcietinājuma 1946. gada 8. aprīlī. Pēc kara strādājis Rēzeknes slimnīcā. Precējies, sieva Helena dzimusi 1908. gadā.

1969. gadā rakstījis vēstuli VDK iestādēm ar prasību reabilitēt. Paskaidrojis, ka atzīšanās panākta ar draudiem ievietot kamerā pie trakajiem, turot vieninieku kamerā. VDK darbinieks Saulītis pēc veiktās pārbaudes devis slēdzienu atteikt reabilitācijā, jo notiesāts pareizi. Saulītis pārbaudes gaitā atkārtoti pratinājis pierobežas iedzīvotājus par to, vai A. Lemps, būdams robežsargs, sitis brāļus Jonovus ar gumijas nūju, akcentējot savu interesi tikai uz robežsarga rīcību. Saulīti nemaz nav interesējis fakts, ka brāļi Jonovi, būdami piedzērušies, kāvušies, lietojot aukstos ieročus. Robežsargs, tikai sargājot tādu pašu pudeles brāļu veselību, izsitis no dauzoņas rokas nazi. NKVD safabricētajās krimināllietās tādi vīri kā dzērājbrāļi Jonovi, spiegi Berkoviči un citas Latvijai naidīgi noskaņotas personas tika dēvētas par komunistiem simpatizējošiem daudz cietušajiem vietējiem iedzīvotājiem, par kuriem ņirgājās baltie robežsargi. Tas pats attiecināms uz šinī lietā figurējošo Alekseju Kristoforovu, dzimušu 1900. gadā, kurš sadarbojies ar padomju robežsargiem, aizturēts, pārejot robežu, un 1930. gada 25. novembrī tiesāts kara tribunālā. Saulītim nepatīk arī uz Krieviju aizbēgušo brāļu Puškarevu piederīgo izraidīšana no pierobežas joslas. Taču tas, ka viens no brāļiem bēgot ievainojis robežsargu Pīgozni, izmeklētāju nemaz neuztrauc. Jo visa Latvijas neatkarīgā valsts līdz ar tās ierēdņiem ir pasludināta ārpus likuma. No 1940. gada 17. jūnija jebkurš pierobežas huligāns, aizmirstot latviešu valodu uz visiem laikiem, varēja droši teikt: "savējie atnākuši" un noraut policistam vai robežsargam no galvas cepuri, iemīt to dubļos. VDK lieta Nr. 2295.

Avots: https://www.vestnesis.lv