Meta Krišjāne

Vairākus mēnešus pavadījusi slimības gultā, 15. janvāra rītā mūža mierā iemiga Melburnas latviešu biedrības jauktā kora diriģente Meta Krišjāne-Vīgnere. Cēlusies no mūzikālas ģimenes, aizgājēja dziesmai bija veltījusi, visu savu dzīvi. Ja ar viņas tēva Vīgneru Ernesta vārdu saistās vesels laikmets latviešu mūzikas attīstībā, tad savu neaizstājamu vietu tur ieņems arī Vīgneru jaunākā paaudze.
Šūpulī līdzi ieilkto mūziķa un mākslinieka dzirksti Meta Krišjāne-Vīgnere tālāk veido tēva vadībā, bet vēlāk - Latvijas konservatorijā. Tēva vadītajā Fonologijas institūtā Rīgā sākās arī viņas mūzikas skolotājas darbs, kas vēlāk turpinājās privātā studijā. Koru dirigešanai Meta Krišjāne-Vīgnere nopietni sāka pievērsties bēgļu gaitās Vācijā, kur viņai rodas izdevība 1 gadu studēt dirigēšanas mākslu Bādenas valsts mūzikas augstskolas diriģentu meistarklasē pie ievērojamā vācu profesora Rumpfa, kas veltījis tai vislabākās atsauksmes. Viņas dziesmu tulka — diriģenta talants visā pilnībā paspēj atplaukt Austrālijā, pēdējos 7 gadus vadot MLB jaukto kori. Palikdama vienmēr uzticīga mūsu labākām mūzikas tradicijām, aizgājēja centās iedziļināties ikvienas dziesmas būtībā, visā pilnībā atminot komponista nodomus un izjūtas. Darbā viņa nesaudzēja sevi un daudz prasīja no ikviena kora dziedātāja. Viņas vadībā MLB jauktais koris izauga par augsti vērtējamu māksliniecisku vienību. Izraugot kora repertuāru, diriģente nekad nevairījās t s. „cieto riekstu", bet labprāt iestudēja lielākus darbus un grūtākas dziesmas. Jau atrasdamās slimības gultā, viņa saņēma T. Ķēniņa jaunāko kantāti Dāniels, kas bija paredzēts kā jaunākais kora iestudējums.

Līdz pat pēdējai dienai aizgāja dzīvi interesējās par visu, kas saistās ar mūsu mūzikas dzīvi. Viņa gribēja zināt, kā skanējušas dziesmas kultūras dienās Adelaidē un kā noritējis jauniešu koncerts. Viņu dziļi iepriecināja, ka Austrālijas latviešu kopīgā dziedoņu saime, kas arī viņas diriģentes zizlim bija sekojusi iepriekšējo gadu kultūras dienās, to atcerējās un atsūtīja ziedu veltes ar sveicieniem un izveseļošanās vēlējumiem.
Visa Austrālijas latviešu saime skumst, ka šiem vēlējumiem nebija lemts īstenoties.

Avots: Austrālijas latvietis, 25.01.1958