Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems

Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems (Karl Johann Friedrich von Medem, 1762-1827) bija ievērojams Kurzemes un Zemgales hercogistes politiķis.

Remtes, Vecauces (1786) u.c. muižu īpašnieks. Kurzemes muižniecības deputāts. Napoleona pārvaldes atjaunotās Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogistes civilās valdības vadītājs (1812).

Dzīvesgājums

Dzimis 1762. gada 23. martā Mežotnes muižā Johana Frīdriha fon Mēdema un viņa otrās sievas Luīzes Šarlotes fon Manteifeles-Cēges ģimenē kā viņa ceturtais bērns.

Kārļa Mēdema vecākā māsa Elizabete Šarlote Konstance kļuva par slavenu rakstnieci, bet māsa Anna Šarlote Doroteja apprecējās ar pēdējo Kurzemes hercogu Pēteri Bīronu.

1788. gada 24. decembrī viņš apprecējās ar Vilhelmīni Braunu (Wilhelmine Browne of Camus).

Kārlis Mēdems kļuva par Kurzemes bruņniecības pilnvaroto, viņam piederēja Remtes, Viesātu, Kapeļu un citas muižas. 1804. gadā viņš nopirka arī Jaunauces muižu.

Kad 1812. gada kara laikā Kurzeme un Zemgale 1. augustā atkal tika atdalītas no Krievijas impērijas, grāfs Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems kā Kurzemes bruņniecības pilnvarotais kļuva par hercogistes civilās pārvaldes vadītāju.

1812. gada 20. decembrī sakarā ar Napoleona armijas atkāpšanos viņš zaudēja visus amatus un nodevās savu muižu pārvaldei.

1815. gadā grāfs Kārlis Mēdems uzsāka Jaunauces muižas kungu mājas būvi.

Miris 1827. gada 9. decembrī Jelgavā.