Valdemārs Lejasozols

Kupls tautiešu skaits Burošā, Zviedrijā no Sv. Sigfrida kapličas uz pēdējo dusu izvadīja nesen mirušo bibliotēkas darbinieku, Latvijas laika redaktoru Valdemāru Lejasozolu Vlņš sirga ar kādu iekšēju kaiti, bet pēc paša ieskata, bija ceļā uz atvese|ošanos un priecājās par gaidāmo atvaļinājumu un atpūtu vasarā. Uznākot pēkšņām sāpēm, viņam nācās atstāt darba vietu un steigšus doties uz slimnīcu, lai tur pēc dažām stundām izbeigtu šīs zemes gaitas.
V. Lejasozols vadījis vairākus Latvijas provinces laikrakstus. Kad viņa vadībā nodibinātais Jaunais Ventspils apskats apstājās, Lejasozols pārgāja uz Jelgavu un strādāja turienes dienas laikrakstos, vēlāk kļūdams par Zemgales Balss atbildīgo redaktoru. No turienes viņu aicināja par redaktoru Daugavas Vēstnesis, kas sāka iznākt Daugavpilī. Okupantu gados viņš bija lauku nodaļas ziņotājs Rīgas dienas laikrakstiem. Grūti viņam bija arī pirmie bēgļu gadi Zviedrijā: nācās strādāt dažādus smagus darbus fabrikās, līdz beidzot tam tautieši palīdzēja izgādāt nodarbošanos Burošas pilsētas bilbliotēkā statistikas nozarē.
Patiesas skumjas valdīja Burošas tautiešos, izvedot uz pēdējo dusu savu sirsnīgo un iemīļoto kolonijas locekli. Būdams palīdzīgs un saticīgs, aizgājējs bija iemantojis trimdiniekos lielu cieņu un mīlestību. Uz to aizrādīja arī Burošas māc. J Sviķls, apcerot pie šķirsta aizgājēja dzīves gājumu. No Geteborgas ieradusies bija agrākā jelgavniece operdziedone Marija Vintere un zviedru mūziķes St. Sandbergas ērģeļu pavadībā nodziedāja Jāņa Kalniņa Mocekļus un tautasdziesmu Kas tie tādi . Centrālbibliotekārs J. Elgštrēms runāja no Burošas bibliotēkas pārvaldes un darba biedriem. Katafalka telpu rotāja viņu sūtītie vainagi. Burošas latviešu draudzes priekšnieks A. Freimanls izteica draudzes locekļu pēdējo sveicienu. Burošas pārstāvis A. Vilnis nolika ziedus arī Latvijā palikušās aizgājēja dzīvesbiedres vārdā, tāpat kastīti ar dzimtenes smiltīm, ko V. Lejasozols bija paņēmis līdzi no Latvijas. Aizgājēja pelnu urnu paglabās Burošā varbūtējai vēlākai pārsūtīšanai uz Latviju.

Avots: Latvija, 04.07.1959