Boļeslavs Ķīselis

Šīs rindas ir ardievas redaktoram Boļeslavam Ķīselim, kas 54 g. vecumā aizsaulē aizsaukts pēc pārdzīvotas operācijas 13. februāra rītā Flower and Fifth Ave slimnīcā Ņujorkā.
No apklusušā avīžnieka Ņujorkas latviešu sabiedrība atvadījās otrdien. 16.febr. pl. 8,30 vakarā Waldeck bēru namā. Nelaiķi 17. febr. pl. 9,30 rītā izvadīja uz Pinelawn kapsētu pie Farmingdeiles Longailendā.
Boļeslavs Ķīselis bija dzimis Augšzemgalē, Bebrenes pagastā un pēc ģimnāzijas beigšanas studēja baltu filoloģiju Latvijas universitātē Rīgā, paralēli strādādams par ierēdni arī Pasta krājkasē. Literāru interešu skubināts, viņš jau studiju laikā pievēršas arī žurnālistikai un trīsdesmito gadu otrajā pusē iesaistās darbā "Brīvās Zemes" redakcijā. Šo darbības posmu pārtrauc tuberkuloze, kuras izārstēšana prasa ilgstošu ārstēšanos sanatorijās. 1944. g. rudenī tieši no sanatorijas viņs izbrauc uz Vāciju. Vācijā pēc kara Boleslavs Ķīselis sākumā strādā Latv. sarkanajā krustā Lībekā, bet jau 1946.g. pārceļas uz Eslingenu un iesaistās Latviešu Ziņu redakciiā. 1948. g. viņš pārnāk uz Latvijas redakciju Gincburgā un Savienotās Valstīs ieceļo 1951. g. sākumā, apmesdamies Hartfordā. Kopš tā paša gada rudens viņa darbs noritēja "Laika" redakcijā, pēdējā gadā jo īpaši saistīdamies ar Ņujorkas latviešu dzīves atspoguļošanu "Laika" slejās.
Boļeslavs Ķīselis bija iejūtīga rakstura cilvēks, ar iekšup vērstu spēcīgu emocionalitāti. Kā avīžnieks viņš augstāk par eksperimentēšanu ieskatīja praksē pārbaudītās darba metodes un īstenības ainas attēlošanu svarīgāku par teorētiskām konstrukcijām. Viņam bija tuva dzīves daudzveidīgā plūsma un viņš nevairījās tās. Būdams bez ģimenes, blakus žurnālistikai, vai pat pirms tās, viņš bija iemīlējis mūziku, savā dzīvoklī allaž kavēdamies skaņu pasaulē pie plašu atskaņotāja, īpaši viņu valdzināja vokālā un koru mūzika un jau kopš studenta gadiem viņš bija saistījies ar Dziesmuvaras kori, palikdams ar to līdz savai pēdējai stundai.
Dalīdamies sērās par aizgājēju ar viņa brāļiem un to ģimenēm ASV un Latvijā un māsu padomju izsūtījumā, "Grāmatu Drauga" apgāds, tā darbinieki un "Laika" redakcija šajās rindās ardievās ietver arī to pateicību, kas dzimusi ilgajos kopējā darba gados.

Avots: Laiks, 17.02.1965