Ādolfs Kēlers
- Дата народження:
- 24.08.1900
- Дата смерті:
- 01.04.1990
- По батькові:
- Heinrichs (Indriķis)
- Категорії:
- Лісник, Учасник корпорації студента, інженер
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Встановіть кладовищі
Dzimis Zemgalē, Džūkstes pagastā 1900. gada 24.augustā. 1919/20. gados piedalījies Latgales atbrīvošanas cīņas. Pēc demobilizēšanās beidzis Rīgā Valsts vidusskolu pieaugušajiem un iestājies Latvijas Universitātē, ko beidzis 1928.g. ar inženiera-mežkopja grādu. Tajā pašā gadā sācis strādāt Mežu departamentā. Bijis mežzinis Bēnes mežniecībā, vēlāk virsmežzinis Auces-Īles un Saldus virsmežniecībās un mežu inspektors Kurzemē. 1944. g. 10. augustā nozīmēts par mežsaimniecības vadītāju vēl no kumunistiem neieņemtos Latvijas apgabalos. 1945. g. pavasarī Nacionālā komiteja Ā.Kēleu ieceļ par Mežsaimniecības daļas direktoru. Šajā amatā viņš paliek līdz 1945. g. 8. maijam, kad laivā atstājis Liepāju, dodoties bēgļu gaitās uz Zviedriju. Pēc gadiem izceļo uz Kanādu. Ir korporācijas Ventonias filistrs. Kēlera vecākais dēls Vitolds, kā leģionārs, kritis cīņās Hēlas pussalā.
Par viņu sēro viņa kundze Alma (bij. Vecsalacas virsmežziņa Arnolda Pētersona atraitne), un dēli ar ģimenēm.
Avots: Meža šalkas, 1990
Laiks, 1990
***
* 1900. g. 24. aug. Jelgavas apr. Džūkstes pag. Plāmšos
† 1990. g. 4. janv. Kanādā
Izglītība. Māc. Sīpeles pamatsk. (1907–1910), Jelgavas tirdzniecības skolā (1912–1915), Smiltenes tirdzniecības skolā (1916–1917), Smiltenes reālskolā. (1917–1918). Mācības pārtraucis 1919. g. lielinieku uzbrukuma dēļ. 1921. g. abs. Rīgas valsts v-sk. pieaugušajiem pilnu kursu. No 1921. g. 14. sept. lauksaimniecību LU, 1922. g. rud. sem. pārgājis uz Mežkopības nod., abs. 1928. g. 13. janv., iegūstot mežkopības inženiera grādu.
Darbība. 1. pas. kara laikā kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Smiltenes pusi. 1918. g. centušies atgriezties mājās, tomēr atgriezušies Smiltenē. No 1920. g. janv. dienests Latvijas armijas Daugavpils kājnieku 8. pulkā. Piedalījies Latgales atbrīvošanas cīņās. Atvaļināts 1920. g. sept. kareivja pakāpē. No 1928. g. 3. marta Benkavas virsmežniecības mežzinis Bēnes mežniecībā. No 1930. g. virsmežzinis Auces–Īles mežniecībā.
No 1940. g. Saldus virsmežniecības mežzinis. 1942. g. iecelts par 4. rajona galveno mežu inspektoru. mežsaimniecības pārvaldnieka vietnieks (1943–1944), padomju neokupētās daļas mežsaimniecības pārvaldnieks Kurzemē (1944–1945). 1945. g., nodibinot Latvijas pagaidu valdību Kurzemē, Saimnieciskās min. mežsaimniecības direktors Liepājā, viens no Tautas padomes locekļiem. Par padomes finansēm lielā mērā veicinājis mežu darbinieku evakuāciju uz Vāciju (vienīgais padomes loceklis, kam bijusi nauda, jo tirgojis kokmateriālus vācu armijai). 1945. g. 8. maijā izceļojis, 10. maijā ieradies Zviedrijā. Mežstrādnieks, vēlāk dzirnavu, stikla fabrikas un Kalmāras stacijas vagonu strādnieks. Līdz 1949. g. vietējo zemju mežu vērtētājs. Neapmierināts ar dzīves apstākļiem, 1949. g. 17. jūn. devies uz Kanādu, Halifaksu. 1949. g. 3. okt. ar ģimeni pārcēlies uz Vinipegu. Ar lielām grūtībām (vecuma dēļ) atradis darbu (krāsotājs slotu fabrikā). Mārtiņa draudzes priekšnieks no 1953. g. Miris Vankūverā, Kanādā. Pārpelnots 10. janv., apb. Brāļu kapos Katskiļu kalnos.
Organizācijas. LZS. “Tēvijas sargs”. Akadēmiskās biedrības “Šalkone” vecbiedrs. Latvijas mežkopju un mežu darbinieku b-ba. Latviešu nacionālais fonds Zviedrijā (1945–1949).
Ģimene. Tēvs Heinrihs (Indriķis), māte Vilhelmīne, dz. Kleinbergs. Brālis Artūrs (1894–1941) un Kārlis. Prec. 1924. g. 16. nov. ar Mariju, dz. Zīverts (dz. 1893. g. nov.). Dēli Vitolds (dz. 1926. g. 21. jūn., kritis Kurzemes cietoksnī) un Armands (dz. 1929. g. 8. jūn., Kanādā ar ģimeni).
A. LNA LVVA 7427-1-4087; B. K., Inženiera mežkopja Ādolfa Kēlera piemiņai. // Laiks, Nr. 22, 1990; Ventonia internais arhīvs.
Джерело: Ventonia 100
немає місць
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Vitolds Kēlers | Син | ||
2 | Artūrs Kēlers | Брат | ||
3 | Alma Kēlere | Дружина | ||
4 | Juris Arturs Kēlers | Племінник | ||
5 | Uldis Kēlers | Племінник | ||
6 | Marta Kēlere | Свояченица |
Не вказано події