Helmars Rudzītis
- Дата народження:
- 20.06.1903
- Дата смерті:
- 12.07.2001
- По батькові:
- Mārcis
- Додаткові імена:
- Helmārs, Helmers
- Категорії:
- , , , Видавець, доктор наук
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Грін-Вудський цвинтар
Dzimis 1903. gada vasarā vidusšķiras ģimenē (tēvs bija viens no labākajiem pavāriem Rīgā, māte – mājsaimniece), viņš rotaļājās kopā ar Rīgā dzīvojošo ārzemnieku bērniem, tā iemācoties brīvi runāt krieviski un vāciski. Krievu valodu Helmars pamatīgāk apguva Pētera reālskolā Kronvalda bulvārī 1. Šeit aizsākās viņa lielā kaislība – lasīšana. Zēns krievu valodā lasīja Žila Verna, Gustava Emāra, Fenimora Kupera darbus.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, Rudzīšu ģimene pieņēma lēmumu pārcelties uz Pēterpili (Sanktpēterburgu), uz kurieni bija pārcelta arī reālskola, kurā Helmars turpināja mācības, apgūstot arī franču valodu. Nu viņam bija pieejamas ne tikai skolas grāmatas, bet viss plašais klāsts iespaidīgajās Sanktpēterburgas bibliotēkās, un Žilu Vernu nomainīja Dikenss, Dimā, Viktors Igo un Dostojevskis. Šajā pilsētā atklājās vēl viena Helmara aizraušanās – skatuves māksla. Kabatas naudu, ko deva vecāki, jaunietis krāja, lai varētu apmeklēt teātrus un operas. Lai piepelnītos, viņš piestrādāja par avīžpuiku, bet ilga šī karjera nesanāca – pilsētu pārņemot Ļeņina spēkiem, brīvā prese beidza pastāvēt.
Pieticība, kas mūsdienās raksturīga daļai latviešu uzņēmēju, Helmaram Rudzītim nebija pazīstama. Viņam bija raksturīgas pārdrošas idejas, risks, neatlaidība un sekošana tirgus tendencēm. Izdevis pirmo erotisko žurnālu Latvijā, vēlāk viņš līdz ar apgāda Grāmatu Draugs nodibināšanu izraisīja revolūciju Latvijas grāmatniecībā. Viņa biznesa modelis pilnībā atšķīrās no tā laika izdevniecībām – Rudzītis ieviesa unikālu izplatīšanas sistēmu caur abonentiem, strādāja pie grāmatu noformējuma un iespieda grāmatas lielās tirāžās, kas ļāva tās pārdot piecas reizes lētāk nekā konkurentiem, radot slavenās viena lata grāmatas. Viņa koncepts pavēra iespēju teju ikvienam lasīt gan vietējo autoru, gan pasaules ietekmīgāko rakstnieku grāmatas; iepriekš to varēja atļauties tikai turīgākie iedzīvotāji.
Rezultātā Latvija brīvvalsts laikos kļuva par grāmatu lielvalsti, ieņemot otro vietu aiz Dānijas pēc grāmatu skaita uz vienu iedzīvotāju.
1939. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti. 1926. gadā Rudzītis dibinājis grāmatu apgādu "Grāmatu draugs", savukārt 1931. gadā — skaņu plašu uzņēmumu Bellacord Electro. Savas darbības laikā izdeva vairāk nekā 110 skaņu plašu. Ar ieskaņojumiem tika apgādāta arī Igaunija un Somija.
1944. gadā emigrējis uz Vāciju, kur trīs gadus izdevis žurnālu "Laiks" (1946—1949), pēc tam pārcēlies uz dzīvi ASV. 1949.gada aprīlī ieradās Ņujorkā, bet 8. novembrī kopā ar rakstnieku un avīžnieku Kārli Rabācu iespieda pirmo laikraksta "Laiks" numuru.. 1951. gadā tika atjaunota apgāda "Grāmatu draugs" darbība.
1993.g. par mūža ieguldījumu latviešu kultūras attīstībā piešķirts Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktora grāds.
1995. gadā Rudzītis ticis apbalvots ar piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris Atlantas piepilsētā Roswell, Džordžijas štatā, ASV.
Sieva - Austra dz. Plūce. Bērni - Jalna Salnīte un Lotārs Rudzītis.
Джерело: periodika.lv, literatura.lv, wikipedia.org
немає місць
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Mārcis Rudzītis | Батько | ||
2 | Anna Rudzīte | Мама | ||
3 | Lotārs Rudzītis | Син | ||
4 | Austra Rudzītis | Дружина | ||
5 | Valdemārs Kārkliņš | Друг | ||
6 | Anšlavs Eglītis | Друг | ||
7 | Kārlis Ulmanis | Знакомый | ||
8 | Edvarts Virza | Знакомый |