Austra Rudzīte Zariņa

Austras Rudzītes dzimtā puse ir Ilūkstes apriņķa Dēmenes pagasta "Pelavnieki". Te viņa dzimusi. Kādā sarunā viņa strikti paziņoja: "Mana dzimtene man jaukākā no visiem Latvijas novadiem."
Pēc mācībām Daugavpils Valsts ģimnāzijā viņa mācās Priekuļu lauksaimniecības vidusskolā. Tajā laikā tā bija paraugskola, kuru veidoja talantīgs akadēmijas rektors Pāvils Kreišmanis Kvelde. Pēc skolas beigšanas Austra studē Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē. Diplomētā agronome strādā Latvijas Lauksaimniecības kameras Ekonomikas nodaļā.
Karš. Austra Rudzīte ir Vācijā. Bonnas Universitātē viņa studē bioloģiju un teoloģiju. Darbs Minsterē Latviešu centrā. Te Austra Rudzīte dara brīnumus. Kādā sarunā viņa saka: "Esmu nostrādājusi 22 gadus Minsteres Latviešu ģimnāzijā par skolotāju. Tagad te esmu bibliotekāre, arhivāre, rakstnieku muzeju pārzine: Zentas Mauriņas, Jāņa Jaunsudrabiņa, Konstantīna Raudives, Pētera Ermaņa, Kārļa leviņa.
Austra Rudzīte šajā fantastiskajā kultūras un zinātnes krātuvē strādā, stundas neskaitot. Nereti te viņa pavada svētdienas un brīvdienas. Ir tikai darbs. Savai bijušai skolasbiedrei Priekuļos docentei Mildai Krūklandei 1990. gada 25. maijā viņa raksta: "Kā ir gājis visu pēdējo gadu Minsterē, nav izstāstāms. Esmu bijusi pārslogota ar ziņu sniegšanu trimdas kultūras pētniekiem, kas te ierodas cits pēc cita. Tad vēl lielā skolotāju sanāksme — no Latvijas cilvēki 40. Daži no Austrālijas, ASV, Anglijas un Zviedrijas. Vai katram kādi speciāli jautājumi dažādās nozarēs. Tikai tagad mēs paši aptveram, cik vērtīgs darbs te darīts, krājot visu trimdā iespiesto kopš 1940. gada."
Austra Rudzīte ne tikai citiem palīdz apzināt latviešu tautas vēsturi un devumu kultūrā. Arī pati rosina un raksta. Par Austru Rudzīti stāstīja leģendas. Par viņas prasīgumu, stingrību.
Austra Rudzīte bija sagatavojusi apmēram metru augstu kaudzi ar rokrakstiem, saraksti, dokumentiem, fotogrāfijām. Tā bija iecerētā grāmata par "jaukāko" Latvijas novadu. Tajā ietilpa vairāki pagasti: Dēmenes, Kaplavas, Kurcuma, Laucesas, Salienas, Silenes, Skrudalienas un Sventes, kā arī Grīvas pilsēta. Darbs bija iecerēts vērienīgs. Novada ģeogrāfiskais raksturojums. Vēsture. Dzīve divu pasaules karu laikā. Attīstība un sagrāve līdz
1990. gadam. Īpaša nodaļa bija iecerēta par 1940./41. gadu un kara gadiem. Tajā bija iecerēts aprakstīt saimniecību pārdali, iedzīvotāju deportācijas, iesaukšanu armijās,  partizānu cīņas, izlaupīšanu kara laikā. Autore iecerējusi izvērtēt arī pēckara deportācijas, meža brāļu cīņu, kopsaimniecību veidošanu. Atsevišķu nodaļu Austra Rudzīte bija iecerējusi ģimenes ciltskokam. Tās pārstāvji nu atradās dažādās pasaules vietās.
Austra Rudzīte lepojās ar novadniekiem — izcilām personībām. Par profesoru Paulu Jozuusu, par ģenerāli Andreju Auzānu.

Austras attieksme pret Jāni Jaunsudrabiņu bija īpaša. Rakstnieka piemiņai viņa veltīja daudz laika un darba. Austras Rudzītes entuziasms, sirdsdegsme un darbs rada muzeju rakstniekam Latviešu centrā: "Jānis Jaunsudrabiņš — rakstnieks, mākslas kritiķis, gleznotājs, grāmatu illustrātors". Viņa daudz raksta par Jāni Jaunsudrabiņu. Stāsta vāciešiem par Latvijas dižgaru. Viņas rokai pieder vērienīgs pētījums "Jaunsudrabiņš Vestfālē". Tas izdots 1982. gadā Minsterē.

Avots: Brīvā Latvija, 08.04.1996