Jānis Brūmelis

Latviešu savstarpīgās apdrosināšanas biedrības valdes priekšsēdētājs.

Agrā rītā šodien savā dzīvoklī Pētera ielā 16 aizgājis aizsaules ceļos visā Jelgavā un tālā apkārtnē plaši pazīstamais zemgalietis un nenogurstošais sabiedriskais darbinieks Jānis Brumelis. Viņš slimoja jau ilgi, bet sīksti cīnijās pretī slimībai, līdz beidzot tomēr bija spiests likties gultā. Bet arī tad vēl viņa vienmēr možais gars neļāva viņam vadīt dienas bezdarbībā. Viņš nenogurstoši interesējās par visu dzīvē notiekošo un rūpīgi sekoja arī darbam iestādēs, kas atradās viņa tiešā vadībā — Latviešu savstarpīgajā apdrošināšanas biedrībā un Jelgavas savst. kredītbiedrībā. Beidzot viņa spēki tomēr sāka jūtami mazināties, līdz šorīt viņa acis aizvērās uz mūžu . . . *
Jānis Brumelis dzimis 14. jūnijā 1864. gadā Vecmuižas pagastā, kur viņa tēvs bija aldaris. Pirmo izglītību baudijis Vecmuižas pagasta skolā, pie skolotāja Speķa (tagadējā prof. Speķa tēva). Vēlāk Brumelis apmeklē un beidz Jelgavas reālskolu. Jau kā realskolnieks 1879. gada viņš piedalās „vakarnieku" nelegālās savienības dibināšanā, šīs „vakarnieku" savienības mērķis bija audzēt skolniekos cieņu pret savu tautu un mīlestību uz savu dzimteni. Pēc reālskolas beigšanas Brumelis kādu laiku darbojas kā mājskolotājs. Savu sabiedrisko darbību Brumelis sāk 20 gadu vecumā, kad viņu ievēl par Vecmuižas dziedāšanas biedrības priekšnieku, četrus gadus vēlāk viņu sastopam kā Misas pagasta darbvedi; tad kā Grienvaldes pagasta darbvedi, šo amatu viņam vajadzēja atstāt 1905. gadā revolucionarās darbības dēļ. Brumeļa darbības laikā Grienvaldes pag. uzceļ 3 skolas namus, tiem izlietodams pusi visa pagasta budžeta, šis lielā mērā ir Brumeļa nopelns.
Viņš nodibina arī Grienvaldes lauksaimniecības biedrību, tajā ietilpinot veco Grienvaldes latviešu biedrību. Tajā pašā laikā Brumeli ievēl par Jelgavas lauksaimniecības biedrības sekretāru, un tā viņš kļūst par ciešu lielā saimnieciskā censoņa Jāņa Bisenieka līdzstrādnieku. Vēl jāatzīmē, ka Brumelis nodibinājis un vadijis Grienvaldes - Iecavas krājaizdevu sabiedrību, organizējis kursus un lekcijas, dibinājis lopu pārraudzības biedrības, mašīnu koplietošanas biedrību un citāda veida organizācijas. Brumeļa organizētos lekciju ciklos lasījuši referātus visi tā laika ievērojamākie darbinieki: prezidents Kārlis Ulmanis, prof. J. Bergs, prof. J.Lejiņš un daudzi citi.

1905. gadā Brumelis kopā ar citiem organizatoriem nodibina Jelgavas savstarpīgo kreditbiedrību, kurā ilgus gadus darbojas kā direktors - rīkotājs. Gadu vēlāk Brumelis piedalās Latviešu savstarpīgās apdrošināšanas biedrības dibināšanā, visu laiku būdams vai nu valdes loceklis, vai priekšsēdētājs. Tagad šī biedrība izveidojusies par šīs nozares spēcīgu organizāciju ar daudzām nodaļām visā Latvijā. Lielajam pasaules vēstures pārvērtību laikam — pasaules karam — tuvojoties, 1913. gadā Brumeli ievēl par Jelgavas domnieku. Tai pašā laikā viņu ievēl arī par Jelgavas teātra padomes priekšsēdētāja biedru. Kara laikā Pēterpilī Brumeli ievēl par latviešu bēgļu apgādāšanas Centrālkomitejas locekli, šajā amatā viņš pilda galvenā kasiera un visu Centrālkomitejas darbnīcu un patversmes galvenā pārziņa - pienākumus. Lieliniekiem pie varas nākot, Brumelis pārceļas uz Bologoju, kur vada Viskrievijas pilsētu savienības ziemeļu frontes nodaļu. Pasaules kara laikā Brumelis kopā ar Goldmani darbojas latviešu strēlnieku komitejas dibināšanā un srēlnieku bataljonu noorganizēšanā, būdams organizācijas komitejas revīzijas komisijas loceklis. 1917. gadā Brumelis piedalās Nacionālās padomes dibināšanā, un tur darbojas kā aizsardzības un atjaunošanas nodaļas vadītājs.
1918. gadā Brumelis atgriežas Jelgavā. Viņu ievēl par pilsētas domnieku un pilsētas revizijas komisijas priekšsēdētāju. Viņš vada pirmo Jelgavas apgabala pašvaldību sanāksmi Jelgavā. 1919.gadā valdība Brumeli ieceļ par Jelgavas un Bauskas apriņķa valsts zemju inspektoru ar tiesībām pārvaldīt visas valsts muižas un mežus. Viņa vadībā iedala un piešķir pirmās 200 jaunsaimniecības Latvijā. Valsts zemju inspekciju likvidējot, Brumelis aiziet pensijā. Tomēr viņš neaiziet no sabiedriskās dzīves un tiek daudzināts ka darbojoties 33 organizācijās. Kā Sarkanā Krusta Jelgavas nodaļas priekšnieks viņš darbojas jau kopš 1926. gada, ilggadīgs Jelgavas ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks, darbojas Jelgavas palīdzības biedrības valdē, Jelgavas namīpašnieku biedrības valdē, Jelgavas atbrīvošanas pieminekļa komitejā priekšsēdētāja biedrs, Jelgavas latviešu biedrības runas vīrs, Jelgavas pilsētas īres valdes loceklis, Čakstes piemiņas fonda komitejas loceklis, Latvijas bankas Jelgavas nodaļas diskontkomitejas loceklis un vēl daudz citu organizāciju aktīvs līdzdalībnieks. Viņš apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni, Sarkanā Krusta goda krustu un Latvijas ugunsdzēsēju 1. šķiras goda zīmi.