Valdis Šlakāns

10. oktobrī Eslingenā miris bij. Saeimas deputāts un turpat pārpelnots 13. oktobrī. Nelaiķis bija divu Saeimu deputāts, pārstāvot jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partiju. Pirms ievēlēšanas Saeimā viņš Kokneses pagastā vadīja savu purvāja saimniecību, paša spēkiem to izveidojot par priekšzīmīgu dārzsaimniecību. Būdams izcili darbīgs sabiedriskā dzīvē, nelaiķis, papildinot izglītību, arvienu centās pēc plašāka darba lauka. Ilgus gadus viņš bija Ilūkstes un Tukuma apriņķa valžu priekšsēdētājs. Sūrās svešniecības gaitas nelaiķis vadīja Eslingenā, kur paša spēkiem izveidoja plašāku vistu un lopkopības saimniecību. Nelaiķis jau ilgāku laiku slimoja un mēnešus bija spiests pavadīt slimnīcā. Slimība, kas viņu noveda kapā, bija sekas no dzeltenās kaites un purva drudža, kas iegūts pirmā pasaules kara laikā karavīra gaitās Mandžūrijā. Pāragri mūžībā aizgājušā dzīves uzskatu labi raksturo nelaiķa dziļie vārdi: „Latvijas zeme un viņas kopējā svētība bija un būs mūsu drošais pamats un tautas spēka un dzīvības avots!" Pēc nelaiķa sēro māte, atraitne un 3 mazgadīgie dēli, kā arī daudzi draugi un politiskie domubiedri plašajā pasaulē.

Avots: Laiks, 17.10.1951