Kaspars Dzeguze

Pāragri 11. jūlijā aizsaulē aizgājis Kaspars Dzeguze, dzimis 1944. ga da 21. februāri Cēsīs. Tai pašā gadā Dzegužu ģimenei sākās bēgļu gaitas, atstājot Latviju un nonākot Vācijā. 1949.gadā Dzeguzes ieceļoja Kanādā, sākumā apmetās Vinipegā, Manitobā, vēlāk pārcēlās uz Toronto, Ontario, tur Kaspars uzaudzis, skolojies. Kaspara tēvs Juris Dzeguze bija latviešu sabiedrībā pazīstams un cienīts sava sabiedriskā darba dēļ. Dziedāšana un teātra spēle bija Jura Dzeguzes sirdslietas. Viņš nodibināja vīru dubultkvartetu "Kalvis", to vadīja un rīkoja koncertus. Arī Kaspars bija mūzikāls. Viņš labi spēlēja klavieres, dziedāja. Arī Kaspara mātei Emmai Dzeguzei ir mākslinieces dvēsele. Viņa pazīstama ar savu keramiku un mākslas audumiem. Kasparu Dzeguzi vecāki audzināja ētiskā un latviskā garā. Pēc vidusskolas beigšanas Kaspars Dzeguze studēja vēsturi Toronto universitātē. 1967. g. viņš ieguva bakalaura grādu moderno laiku vēsturē, saņēma Ontario Graduate Fellowship balvu. Maizesdarbu Kaspars tomēr izvēlējās ne vēsturē - viņš rakstīja laikrakstiem, piem. Toronto "The Globe and Mail" un žurnālā "Mc Lean Magazine", apskates par teātra izrādēm, mūziku un filmām. Rakstījis filmu scēnārijus, bijis producents. Kaspars bija pazīstams Toronto lielo laikrakstu izdevējiem un žurnālistiem. Pēdējā laikā viņš rakstīja reklāmas tekstus autofīrmai "Toyota". Latviešu sabiedrībā Kaspars Dzeguze rūpējās par latviskas jaunatnes audzināšanu. Viņš veicināja Latviešu ģimnāzijas darbu gan materiāli, gan ar savām idejām. Kasparu interesēja sports, viņš iesāka mācīties polo spēli, kāpa kalnos. Reizi gadā viņš devās uz Rokiju kalniem Banfā Albertas provincē. Šogad viņa kalnos kāpēju grupa sasniegusi augstumu, kur gaiss jau bijis retināts. Kasparam pēkšņi kļuvis slikti un viņš sabrucis. Ar to arī beidzās viņa šīs zemes gaitas. Studiju laikā Kaspars Dzeguze pievienojās korporācijai Latvia,  kurā bijis dažādos amatos. Korporācijas projektā - grāmatu sūtīšana uz Latviju - viņš bija galvenais kārtotājs. Aizgājis viens no mūsu vidējās paaudzes diženajiem dēliem, kultūras darbinieks, daudzu labais draugs.

Avots: Laiks, 11.09.1999