Alvīne Sinepe

1930-to gadu Valmieras pilsētas spriegās muzikālās dzīves centrā ir Alvīne un Arnolds Sinepi. Arnolds Sineps, Irlavas (Tukuma apriņķī) skolotāju semināra (1900. g.) un Pēterpils konservatorijas (1905. g.) bazūnes klases absolvents, jau kopš 1924. gada ir Valmieras mūzikas skolas direktors, mūzikas skolotājs un kora vadonis Valmieras ģimnāzijā un komercskolā, kuplā un skanīgā Valmieras latviešu biedrības jauktā kora vadonis. Alvīne Sinepe — iecienīta klavieru klases vadītāja Valmieras mūzikas skolā. Ja nācās iet pa galveno Valmieras ielu — Rīgas ielu — un iegriezties klusajā Ziloņu ielā, ceļā uz pilsētas slimnīcu pēcpusdienās un pievakarēs, ielas kreisajā pusē pa akmens sētas robu, kādus 4 vai 5 kāpienus kāpjot, pacēluma nelielajā koka ēkā nevarēja nedzirdēt klavieru, vijoles, balss vai visu kopīgu skanēšanu. Alvīnes klases logs bija uz ielas pusi, bieži pavērts. Audzēkņi ar nošu lapām, grāmatām rokā vai padusē nāca, steidzās un gāja viens pēc otra savos noteiktajos laikos. To skaitā bija apdāvinātās: Vilma Cīrule (vēlāk Latvijas konservatorijas mācībspēks), Jautrīte Putniņa (arī mācībspēks), Anna Bloha (skaistu balsi, vāciešu nošauta), Alma Ezergaile, Anna Ūdre un daudzi citi. Gājējam šai ielas posmā patika palēnināt soli vai kādu brītiņu pat apstāties, lai negaidīti veiklo muzicēšanu noklausītos līdz galam. Te pukstēja Valmieras mūzikālā sirds. Gandrīz katrs muzikāls notikums Valmierā bija saistīts ar Sinepu vārdu. Alvīne dzimusi 1898. gada 4. aprīlī lauksaimnieka un dzirnavnieka Liepiņa triju bērnu ģimenē, Valmieras apriņķa Rencēnu pagasta Dančos. Jau agri bērnībā sāk mācīties klavierspēli. Pabeigusi Rencēnu pamatskolu, viņa mācās Valkas sieviešu ģimnāzijā un to pabeidz 1916. gada maijā. Latvijas konservatorijā, prof. Paula Šuberta klavieru klasē, iestājas 1919. gadā un konservatoriju pabeidz 1926. gadā ar brīvmākslinieces grādu. Jau konservatorijas laikā apprecas ar Rīgas mūzikas skolotāju Arnoldu Sinepu, kas kopš 1920. gada ir arī mūzikas skolotājs Valmierā. Sinepu ģimene sakuplo ar dēlu Jāni Gunāru — tagad psiholoģijas prof. Sv. Paulā (St. Paul), Minesotas pavalstī, ASV un meitu Vandu Marutu (tagad aktrise, prec. Ludeka, dzīvo Milvokos, Viskonsinas pav.). Bēgļu gaitās 1944. g. Sinepu ģimene nonāk Tīringenā, Vācijā. Strādā rūpnīcā. Tad Kemptenē, Augsburgā, kur Alvīne māca bērniem klavierspēli. Nometnēm izbeidzoties, 1950. gadā dodas uz Ameriku un nonāk Apletonā, vēlāk Milvokos, Viskonsinas pavalstī. Apletonā (1952. g.) pārtrūkst Arnolda Sinepa dzīves pavediens. Apletonā viņš arī apbedīts. Ar dinamiska spēka un degsmes pilnu gaitu Alvīne Sinepe iesaistās ASV latviešu un amerikāņu muzikālās dzīves norisēs: ir pavadītāja, māca klavierspēli ne tikai latviešu bērniem, bet ir arī mācībspēks Milvoku konservatorijā. 1952. g. nodobina un vada Milvoku latv. ev.lut. Sv. Jāņa draudzes jaukto kori. 1960. g. sāk spriegu darbu ar Milvoku latviešu jaukto kori Dzimtene. Sarīko koncertus, piedalās visos ASV un Kanādas latviešu dziesmusvētkos, vada kopkori Garezera dziesmudienās, Mičigenas pavalstī. 1975. g. pensionējas un atraisās no visām aktivitātēm Milvokos un pārceļas pie dēla Mineapolē, kur veco ļaužu mītnē viņu atkal sagaida viņas draugs — klavieres. Tās bagātina ikdienu un uztur možu garu, jo atsaucīgu klausītāju tur nekad netrūkst. Tomēr 1994. gada 21. jūlijā, kā latviešu ticējums saka, kāda zvaigzne pie debesīm krīt — Alvīnes Sinepes dzīves pavediens pārtrūkst. Viņa pārpelnota. Pelnu urna glabājas Leikvuda (Lakewood) kapsētas latviešu nodalījumā, Mineapolē.

Avots: Latvju mūzika, 1995