Marija Blankenburga

Marija Blankenburga dzimusi 1905. gada 28. augustā Skrundas pagastā kā Marija Brigzna.

09.08.1930. apprecējusies ar Ādolfu Blankenburgu (1896 - 22.09.1984.).

Bērni: Visvaldis Blankenburgs (dz. 1931 - m. 04.07.1963.), viens no Liepājas Tautas fotostudijas dibinātājiem, Gustis Blankenburgs (dz. 1935) un meita Ārija (Eglija).

Mirusi 1961. gada 29. augustā. Apglabāta 1. septembrī.

Avots: https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-C37Q-46K1?i=99&cat=3032310

***

Pilsētas bērnu aizgādības komitejas sabiedriskās palīdzības sekcija saņēmusi sabiedrisko lietu ministrijas atļauju, vākt ziedojumus par labu Liepājas trūcīgiem bērniem. Pilsētas iedzīvotāji laipni lūgti atbalstīt šo svētīgo pasākumu, ziedojot gan naudu, gan mantas (siltu veļu, zeķes, kurpes u. taml.). Ziedojumus varēs nodot, sākot ar šo dienu, sekojošās vietās: [..] Blankenburga kdzei, Teodora Breikša ielā 41, [..].

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 280 (09.12.1937.) 

***

1938. gada 18., 19. jūnijā Rīgā IX Latviešu dziesmusvētkos piedalās Liepājas nodaļas Latv. pasta telegrāfa un telefona darbinieku biedrības koris diriģenta J. Brigznas vadībā, tajā dzied Marija Blankenburgs (alts). 

Avots: http://dziesmusvetki.lndb.lv/objekti/09-09.pdf (146. lpp.)​

***

Raiņa 6. vidusskola [Liepājā]

[..] Pēc kara skola atsāka darbu K. Valdemāra ielā 35/37. No 1949. gada par direktori strādāja Aleksandra Arne. [..] Lepnums par mūsu dzejnieku un viņa idejas dzīvoja tālāk skolēnos. Tas bija direktores A. Arnes un viņas toreizējo kolēģu Z. Valdmanes, M. Piķeles, M. Blankenburgas, Z. Peteres nopelns. [..]

Avots: Komunists, Nr. 198 (17.10.1989.)

***

Pedagoģiskā darba pirmrindniece

Mūsu valsts lepojas ar radošiem cilvēkiem, meklētājiem, kas, celdami darba meistarību, iedvesmo pārējos kolektīva locekļus. Arī skolotāju saimē ir tādi augoši cilvēki - pirmrindnieki. Viņi grūto un atbildīgo audzināšanas un mācīšanas darbu veic ar lielu prasmi tā, lai jaunais cilvēks veidotos par vispusīgi attīstītu komunisma celtnieku. Šie skolotāji darbam pieiet ar dziļu atbildības sajūtu, strādā ar pārdomātām metodēm. Stingras ir viņu prasības skolēniem, vēl stingrākas sev.

3. septiņgadīgās skolas saimē tāda skolotāja ir Marija Blankenburga. Viņai gaišs skats, rītdienas prieks jūtams katrā domā. Neko viņa nedara pavirši, visur iedziļinās, domā par darba saturu. Vienmēr laikā, mierīga un nosvērta viņa ierodas darbā. Ir atsaucīga visiem daudzajiem skolas dzīves jautājumiem, nekur neliegdama savu padomu, palīdzību. Visgrūtākajos pedagoģiskās dzīves jautājumos pie viņas vienmēr rod padomu jaunākie skolotāji. Ar savām atbildēm skolotāja Blankenburga parāda, ka viņa dziļi izpētījusi atziņas padomju pedagoģijā, vadās no Makarenko domām.

Ir bijuši gadījumi, kad klasē, kur audzināšanas un mācīšanas darbā radušās grūtības, uz laiku strādā skolotāja Blankenburga. Darbs, kas skolēnus nespēja saistīt, gūst jaunu pievilcību, jo viņa prot radīt interesi, pareizu attieksmi pret pienākumu. Skolēnam b. Blankenburga pieiet kā topošajam cilvēkam, mācīdama viņam marksistiski izprast darbu, sabiedriskās dzīves jautājumus. Lūk, daži izvilkumi no skolotājas Blankenburgas ikdienas piezīmēm:

«Mūsu dzīves sabiedrisko iekārtu noskaidrojam konkrēti. Skolēns piemētājis klasi. Kas tīrīs? Apkalpotāja! Nē, viņa tīrīs tikai tos putekļus un gružus, kas radušies mūsu darbā, bet tīši nomestos papīrus un gružus nē. Katram jāveic savs darbs labi, citus neapgrūtinot . . .

Par mūsu valsti runājām sakarā ar vēlēšanām. Ko ievēl? Katru godīgu cilvēku var ievēlēt. Lasot grāmatu «Mūsu valsts», sarunās noskaidrojām, kādas ir mūsu bagātības. Visās republikās nav visu dabas bagātību. Apvienojoties kopā draudzīgā saimē, viena republika aizdod otrai trūkstošās mantas, palīdz viena otrai. Apskatām arī komunistisko celtniecību.Izejam no Liepājas. Kas ir vajadzīgs, lai uzceltu māju? Kur visu dabū un kā? Attēlos apskatām lielās komunisma celtnes. Mazie bērni visu nesaprot, bet viņiem rodas jēdziens, ka, draudzīgi dzīvojot, veicam lielus darbus...

Komunistiskās audzināšanas pamatā saskatu labu un apzinīgu darbu. Skolēnu darbu bieži salīdzinu ar tēva vai mātes darbu rūpnīcā. Jautājums bija, kāpēc tētis nekavē darbu? Vajagot naudas, atlaidīšot no darba, ja kavēs, man atbildēja. Vēl daudz paceltu roku. Tas nav galvenais, ka viņam nebūs naudas, ka viņu atlaidīs, sacīju, bet fabrika neizpildīs plānu, mums daudz kā pietrūks....

Burtnīcā izplēstas lapas, burtnīca notraipīta. Neminēju skolēna vārdu. Pārrunājām, kā rodas burtnīcas. Gatavo no koka, no lupatām. Kas sagādā to visu? Strādnieki. Kas maksā par pārvedumu? Valsts. Kas tā valsts ir? Visi cilvēki. Vai tavs tētis arī ir valsts pilsonis? Ir. Bet ko mēs darām dažreiz? Parādīju abas burtnīcas, bet vārdu neminēju. Piecēlās skolēns, nodūris galvu, un teica: «Es tā vairs nedarīšu.»

Vēl nevaru novērst skaļu domāšanu. Pašreiz dienas sākumā norunājām, ka nekustinās lūpas stundā tie, kuri nebūs izsaukti. Skolēni grib to pildīt, bet nav izturības. Tādēļ nākamajā ceturksnī galvenā vērība jāpievērš izturības vingrināšanai, jo griba būt labam, čaklam, darbu labi padarīt ir gandrīz visai klasei...»

Skolotāja Blankenburga ļauj skolēniem runāt, izteikties, spriest un secināt, jo tā skolēni iegūst drosmi un līdz ar to attīsta izteiksmes spējas. Ar savu sīko bērna balstiņu (viņas audzināšanā šogad ir 1. klase) viņas stundās jau runā nākamais mūsu sabiedrības cilvēks, mācoties, izejot no tuvākā, izprast sabiedriskās dzīves attiecības.

Audzināšanas darbā skolotāja Blankenburga vadās no domas, ka sociālistiskajā sabiedrībā cilvēks nekur nav viens un kā vienpatim tam mūsu valstī nozīmes. Cilvēks ir sabiedrības daļiņa, kolektīva loceklis, kas ar savu darbu un uzvedību cenšas veidot kolektīvu, palīdzēt veikt kolektīvus mērķus. Skolēni paši kārto klases dzīves jautājumus, skolotāja stāv it kā savrup. Viņas mērķis ir izaudzināt vispusīgi  attīstītu cilvēku. Viņa cenšas izkopt arī savu skolēnu estētiskās jūtas, māca saskatīt dabas skaistumu. Kopā ar skolēniem viņa, piemēram, novēro saules rietu jūrmalā, skatās viļņu varenajās bangās vētras laikā. Skaistu un bagātu krāsu izjūtu bērni gūst apmeklējot mūsu parkus rudenī. Nosarmojušie koki ziemā, aizsalis logs, viena pati lapa pie kailā koka izsauc bērnā atmiņas, ierosina domāšanu...

Dzīvi uzglabājušies atmiņā iespaidi no kādas valodas stundas 4. klasē, kur skolotāja Blankenburga mācīja rakstīt sacerējumu. Stundas temats «Raibi cimdi». Stundas sākumā skolotāja parāda rakstainus cimdus. Sākas pārrunas par to, no kā cimdi gatavoti, kā tos gatavo, stāsts par cimdu pāri. Bērni droši stāsta par aitām, atminas notikumus vasaras brīvdienās, dažs pastāsta par jēriem, ko audzinājis. Tam seko pārrunas par vilnas kāršanu, vērpšanu, krāsošanu, dzijas tīšanu, adīšanu. Skolēni min arī tautas dziesmas par aitām vilnas devējiņām.

Skolotāja stundā prasa parādīt arī dabas tēlojumu. Bērni skaistos teikumos zīmē vasaras rīta ainu. Un tikai pēc tam, kad kopā ar klasi skolotāja sastādījusi sacerējuma plānu un īsi apskatīts katrs tā punkts, sākas rakstīšana. Aizkustina nopietnība, ar kādu pie darba ķeras skolotājas Blankenburgas audzinātie skolēni. Skolotāja klusējot vēro darbu, bet jūtams, ka no darba procesa viņa nav izslēgusies. Staigājot starp solu rindām, kur vienīgais troksnis ir spalvas slīdēšana pār papīru, skolotāja vēl kādam pamāj ar galvu iedrošinot vai piekrītot.

Sirsnīgi strādājot, darbs labi sokas. Drīz pirmais domraksts gatavs. Esam iepriecināti par panākumiem. Klasē dzirdam drošu stāstījumu, skaidru domu, tekošu valodu, labu teikumu uzbūvi. Izsauc dažus skolēnus (skolotāja Blankenburga nekad nesauc tikai labākos). Katrs no viņiem tvēris vielu savdabīgi, bet visos darbos jūtams, ka skolēni sasnieguši jau zināmu valodas kultūru, bez grūtībām veic darbu. Saprotams, ka tādiem panākumiem nav nejaušs raksturs, ka tie ir skolotājas pārdomāta, nenogurstoša darba rezultāts. Tā audzinot, skolēns veidojas par aktīvu sabiedrības locekli, jau skolā gūst sabiedriskās dzīves iemaņas.

Avots: "Komunists" (16.01.1952.)

***

"Tas notika 15. novembrī" (1952). Latvijas PSR Politisko zināšanu un zinātņu popularizēšanas biedrības Liepājas apgabala nodaļa rīko vairākas lekcijas. [..] 3. septiņgadīgajā skolā lekciju vecākiem latviešu valodā "Audzināšana darbam ģimenē" nolasa biedrības īstenā biedre M. Blankenburga.

Avots: http://307.lv/files/xf_paraugs/kurzemes_vards_2012.11.15_lv.pdf

***

Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietniece Blankenburga Marija Inta m. no 3. septiņgadīgās skolas skolotāju kolektīva

Avots: "Komunists" (12.01.1955.)

***

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija DEKRĒTS Par Latvijas PSR goda nosaukuma piešķiršanu

Par izciliem nopelniem tautas izglītības laukā un aktīvu līdzdalību sabiedriskajā darbā piešķirt Latvijas PSR Nopelniem bagātā skolotāja nosaukumu:

[..] 2. Marijai Inta m., Blankenburgai, Liepājas pilsētas 3. septiņgadīgās skolas skolotājai. [..] 

Avots: "Komunists" (28.04.1956.)

***

Republikā ir simtiem skolotāju un klašu, kas daudzus gadus strādā bez nesekmīgiem skolēniem, piemēram, LPSR Nopelniem bagātie skolotāji: [..] M. Blankenburga, [..].

Avots: "Cīņa" (07.07.1956.)

***

Vēlēšanu komisijas locekļi: [..] Blankenburga, Marija Inta m. no 3. septiņgadīgās skolas kolektīva. [..]

Avots: "Komunists" (23.01.1957.)

***

Dziļās sērās paziņojam, ka 29. augustā no mums šķīrās Marija BLANKENBURGA. Atvadīšanās 1. septembrī no pl. 16—17 3. astoņgadīgajā skolā. Vīrs, meita, dēls.

Avots: "Komunists" (30.08.1961.)

***

29. augustā pēkšņā nāvē mirusi Liepājas 3. astoņgadīgās skolas Nopelniem bagātā skolotāja Marija BLANKENBURGA. Sirsnīgo, atsaucīgo cilvēku, darba biedri, labo audzinātāju mīļā piemiņā paturēs 3. astoņgadīgās skolas saime.

Avots: "Komunists" (30.08.1961.) 

***

Laikraksta "Komunists" redakcijas kolektīvs izsaka dziļu līdzjūtību fotokorespondentam Visvaldim Blankenkenburgam sakarā ar viņa mātes Marijas BLANKENBURGAS nāvi.

Avots: "Komunists" (30.08.1961.)

***

Liepājas pilsētas apvienotās bērnu slimnīcas kolektīvs izsaka dziļu līdzjūtību ārstei Ā. Eglijai viņas māmiņas Marijas BLANKENBURGAS nāves gadījumā

Avots: "Komunists" (30.08.1961.)

***

Ziņa par skolas [Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas] muzeja tapšanu mudinājusi bijušos audzēkņus pārlūkot savus mājas arhīvus. Piemēram, bijusī skolniece Ārija Blankenburga (tagad Eglija) atnesa savas mammas izlaiduma palielinātu fotoattēlu no 1925. gada. 

Avots: https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/vestures-liecibas-par-skolu-51275