Maksimils Grietēns

Kalifornijas ziemeļos pie Oregonas robežas vijas ļoti populārā un makšķernieku iecienītā Klematupe, kurā netrūkst lašu un foreļu. Netrūkst arī tiltu, pār kuriem devušies arī prāvs skaits tautiešu. Tos projektējis tautietis — inženieris Maksimils Grietēns. Pie viena no tiltiem, autoru godinot, piestiprināta atzinības plāksne. Klematupes tilti nav vienīgie, ko Grietēns projektējis — visā Amerikā un Kalifornijā to ir skaitā pāri simtam. Būvinženieris, žurnālists, autors un sabiedrisks darbinieks M. Grietēns darbīgajā mūžā piedalījies daudzu tiltu projektēšanā, tā ceļot latviešu inženieru kopības labo vārdu. Dzimis 1905. gada 12. aprīlī Liepājas apriņķa Kalētu pagastā. Latvijas Universitātē studēja inženierzinātnes. Studiju laikā, dzīves iztiku pelnīdams, viņš darbojās lekšlietu ministrijā. Tur lasīja lekcijas policijas skolā un rakstīja mēnešrakstā "Policija". Grietēns ir studentu biedrības "Fraternitas Rusticana" biedrs; studijas nobeidza 1935. gadā, iegūstot būvinženiera grādu. 1937. gadā Grietēnu ievēlēja par sabiedrības "Šīferis" direktoru rīkotāju, viņš piedalījās Rīgas fabrikas modernizēšanā un paplašināšanā, jaunas fabrikas celšanā Brocēnos un uzsāka jaunu produktu ražošanu. Paralēli darbam akciju sabiedrībā "Šīferis", viņš bija loceklis lekšlietu ministrijas Būvniecības pārvaldē, kas toreiz bija augstākā Latvijas būvniecības pārraudzības iestāde. Kad Padomju Savienība okupēja Latviju, akciju sabiedrību nacionālizēja un vēlāk likvidēja. Abas "Šīfera" fabrikas iekļāva Būvmateriālu trestā. Okupācijas laikā Grietēns strādāja būvtrestā, bet pēc krievu padzīšanas no Latvijas, 1942. g. pieņēma darbu sabiedrībā "Siemens Schuckert Werke" un pārcēlās uz Berlīni, tur darbojās pie dambju un aizsprosta projektiem līdz Otrā pasaules kara beigām. 1945. gadā Maksimils Grietēns ar ģimeni ieradās Eslingenā, Vācijā, tur bija aktīvs sabiedrisks darbinieks, organizētājs; arī skolotājs vidusskolā un tehnikumā, lasīja lekcijas amerikāņu armijai (US Army Education Centre). Šai laikā Grietēns sarakstīja vairākas grāmatas tehnikas un valodniecības jautājumos. 1949. gadā Grietēns izceļoja uz ASV un atrada darbu savā specialitātē pie tiltu projektēšanas, darbojās vairākās pavalstīs attiecīgos birojos. 1956. gadā viņš pārgāja federālās valdības dienestā Kalifornijā un darbojās par vecāko tiltu inženieri ASV mežu pārvaldē. Šai laikā Kalifornijas mežos cēla daudzus Maksimila Grietēna projektētos tiltus. 1961. gadā viņš projektēja speciālu betona tiltu, pielietojot augstas stiprības tērauda stiegras. Tas bija pirmais šāda veida tilts ASV. Kad Grietēns devās pensijā, Mežu pārvalde viņam piešķīra speciālu atzinības balvu un pie pēdējā viņa projektētā tilta piestiprināja piemiņas un godinājuma plāksni. Jau kopš 1956. gada M. Grietēns ir Amerikas Betona institūta biedrs. Šī ir starptautiska organizācija, kas apvieno pāri par 18.000 betonbūvju inženierus. M. Grietēns savā laikā aktīvi darbojās divās komitejās: "Augstas stiprības tērauda stiegras" un komitejā "Betona tiltu projektēšana", kur bija apakškomitejas priekšsēdis, viņa vadībā izstrādāti praktiski priekšraksti tiltu būvniecībā. 1967. gadā Montrealā, Otrajā latviešu tehnisko zinātņu kongresā, Maksimils Grietēns lasīja divus referātus un piedalījās paneļdiskusijās. Šai laikā viņš bija izdevuma "Tehnikas Apskats" būvniecības nodaļas redaktors, un izdevumā publicēti daudz viņa raksti. M. Grietēns pensionējās 1974. gadā. Viņš interesējās par kādreizējo Kurzemes koloniju Tobāgo salā, to vairākkārt apmeklējis un ierosinājis piemiņas zīmes celšanu kurzemniekiem.

Avots: Laiks, 22.04.1995

Paliek meita Esmeralda ar vīru Haroldu.