Kārlis Grasis
- Дата народження:
- 11.06.1894
- Дата смерті:
- 10.12.1937
- По батькові:
- Jānis
- Категорії:
- , , Жертва репресій (геноцид) радянського режиму, Журналіст, публіцист
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Komunarka shooting range. Communist place of mass murder
GRASIS Kārlis (1894.11.VI Vecpiebalgas pag. Veļķu muižā - 1937.10.XII PSRS) - žurnālists.
Dzimis kalpa ģimenē. Mācījās vietējā pagastsk., 1909.gadā iestājies Valmieras skolotāju seminārā. Neapmierināts ar mācībām seminārā, pēc diviem gadiem no tā aizgāja un iestājās Rīgā ģimn., bet līdzekļu trūkuma dēļ bija spiests mācības pārtraukt. 1912.gadā devās uz Maskavu un sāka studēt A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātē. 1915.gadā par rev. darbību un pretkara propagandu no Maskavas izsūtīts. 1916.gadā apmetās Čeboksaros, kur sagaidīja 1917. g. Februāra revolūciju, kļuva par Čeboksaru strādn. un zaldātu deputātu pad. pr-ju, vietējā laikr. red. un milicijas priekšnieku. 1917.gada oktobrī Kazaņā piedalījās boļševiku vadītajā valsts varas pārņemšanā. 1918.gadā piedalījās Pilsoņu karā Kaspijas-Kaukāza u.c. frontēs. 20. un 30. gados G. strādāja vairākās vietās un dažādu laikr. un žurn. redakcijās Harkovā, Orlā, Samarā, Staļingradā, Maskavā, Staļinskā u.c.
Tika pakļauts represijām 1927., 1933., 1937.g., reabilitēts 1958. g.
Pirmā publikācija - dzejolis "Meitene, kura kaisla" "Piebalgas kalendārā 1912. gadam". Publicējis rakstus period. izd. "Jaunā Dienas Lapa", "Domas", "Dzimtenes Atbalss" u.c. par filoz., sab. dzīves, lit. u.c. jautājumiem. G. iesaistījās polemikās un visai krasi izteica savus spriedumus. Apc. "Proletariāts un māksla" (laikr. "Jaunā Dienas Lapa" 1915) G. uz plaša teorēt. atziņu (K. Marksa, K. Kautska, F. Engelsa, G. Pļehanova, A. Potresova u.c.) izklāsta balstījis savus secinājumus par prolet. mākslu. To G. skatījis kā izolētu parādību un nepietiekami saistījis ar kult. mantojumu un mākslin. jaunrades vispārīgiem jautājumiem. G. public. vairākus rakstus par K. Valdemāru un jaunlatviešiem (laikr. "Dzimtenes Atbalss" 1915), kuros paudis uzskatu, ka K. Valdemārs bijis latv. tautas pārkrievotājs un jaunlatv. laikā nebūt neesot notikusi tautas nac. apziņas atmoda. Sar. lugu "Robespjērs" un kinoscenāriju par K. Marksa sievu, tulk. krievu val. A. Upīša traģēdiju "Mirabo". Mūža pēdējos gados G. gatavoja publicēšanai "Filozofijas vārdnīcu" (rokraksts pazudis).
Джерело: literatura.lv
немає місць
Не вказано події