Georgs Vigrabs

Dzimis Lazdonas pagastā, miris Gettingenā. Sūtniecības padomnieks. Vēsturnieks un bijušais Ārlietu ministrijas darbinieks. Paliek dēls Ivars Vigrabs un svaine Nanija Hertwigs ASV, kā arī brālis Emīls. Aizgājēja apbedīšana notika 19. jūnijā Gettingenas pilsētas kapos.

Vīgrabs bija dzimis Lazdonas lauksaimnieka ģimenē 1881. gada 26. septembrī. Viņš mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā un 1904. gadā beidza Tērbatas universitātes teoloģijas fakultāti. Taču mācītāja darbs viņu nevilināja, un turpat Tērbatā viņš no 1909. līdz 1915. gadam studēja vēsuri, strādādams par vācu valodas skolotāju ģimnāzijā. Pirmā pasaules kara gaitas viņu noveda Tulā, kur viņš līdz 1922. gadam turpināja skolotāja darbu. Atgriezies Latvijā, Vīgrabs līdz 1925. gadam bija laikraksta Rigasche Nachrichten redaktors, bet pēc tam sāka diplomāta darbu. No 1927. līdz 1930. gadam viņš bija sūtniecības sekretārs Maskavā, pēc tam no 1933. līdz 1936. gadam Berlīnē, kara sākuma gadā būdams mūsu Berlīnes sūtniecības padomnieks. Pa starpām viņš pildīja dažādus amatus Ārlietu ministrijā. Sākoties padomju okupācijai, Vīgrabs kļuva par vācu valodas lektoru Latvijas universitātē, strādādams tur līdz pat 1944. gadam, kad bija jādodas trimdā. Vācijā Vīgrabs turpināja lektora darbu Baltijas universitātē, bet pēc tās slēgšanas darbojās Baltijas institūtā, sarakstīdams pētījumu par Latvijas ārpolitiku. Vīgrabam ir diezgan liels skaits vēstures pētījumu, kuriem materiāli iegūti ārvalstu un Latvijas arhīvos. Vīgraba intereses saistīja zemnieku stāvoklis un Latvijas starptautiskā situācija. Viņa ievērojamākie darbi: Vidzemes zemnieku tiesiskais stāvoklis 18. gs., Landrāta Rozena deklarācija, Zemnieku tiesiskais stāvoklis Budberga un Šrādera 1740. g. tiesību kodekā, Valsts tapšana un starptautisko attiecību izveidošana u.c.

Avots: Latvija, 28.06.1958