Aleksandrs Sīlis

Negaidīti beidzas Rietumvācijā pazīstamā sabiedriskā darbinieka Aleksandra Sīļa mūžs. Viņa dzīves pavediens pārtrūka 24. augustā Visbādenē 65 gadu vecumā. Viņa mūžs bija līdzīgs citiem neatkarīgas Latvijas pēdējo gadu jaunekļiem. Krievu okupācija pārtrauca mācības karaskolā, vēlāk iesaukšana latviešu leģionā, studijas Latvijas universitātē arhitektūras fakultātē. Karam izbeidzoties A. Sīlis atrada mājvietu franču joslā Rāvensburgā. Šajā Vācijas daļā apmetušies vairāki tūkstoši latviešu izvērsa sabiedrisko un kultūrālo dzīvi. Tanī iesaistījās arī bijušais karavīrs. Sācis rakstīt ģimnāzista gados Latvijā, A. Sīlis turpināja rakstīt arī Rāvensburgā vietējā nometnes avīzē un arī lie lajās latviešu avīzēs ar Andra Aucinieka vārdu, šo segvārdu viņš paturēja visu mūžu. Tuva A. Sīlim bija trimdā atjaunotā Preses biedrība. Viņu ievēlēja franču joslas kopas valdē. Pārejot vācu saimniecībā un strādājot kādā vācu firmā, nelaiķim uz kādu laiku sakari ar latviešiem pārtrūka. Tikai tad, kad sešdesmito gadu sākumā viņš apprecējās ar jauno farmaceiti Ingeborgu Vītolu, kura bija iekārtojusi savu aptieku Riselsheimā, A. Sīlis atkal sāka rosīties latviešu vidū. Viņš vadīja sievas "Viktorijas aptiekas" saimniecisko pusi un līdzās darbojās vairākās latviešu organizācijās. 1966. gadā viņu ievēlēja par Rietumvācijas preses biedrības valdes sekretāru, nepārtraukti visu laiku viņš bija šīs biedrības "dvēsele". Preses biedrība ik pēc diviem vai trim gadiem lielajā Frankfurtes grāmatu mesā iekārtoja latviešu grāmatu stendu. Organizētājs un iekārtotājs atkal bija Aleksandrs Sīlis. Viņš sagatavoja vairākus raidījumus vācu radiofonam par Latviju un latviešu Jāņiem. Bez tam viņš sastāvēja DV organizācijā, bija Frankfurtes un apkārtnes latviešu ev.-lut. draudzes sekretārs, korporācijas Beveronijas Vācijas kopas sekretārs. Aleksandrs Sīlis bija sabiedrisks, izdarīgs, draudzīgs, labs runātājs, veikls rakstītājs, viesmīlīgs. Ingeborgas un Aleksandra Sīļa dzīvoklī, tāpat vasaras mājā „Mežvidos", viesojās ne tikvien Vācijas, bet arī no citām zemām iebraukušie latvieši. Darbīga latvieša un patriota mūža pavediens pārtrūcis. Sievai Ingeborgai pietrūkst vīra balsta, bet Vācijas latviešiem izdarīga, vispusīga darbinieka.

Avots: Latvija, 02.09.1985