Ērika Valtere

Kanāda 15. aprīlī 76 gadu vecumā mirusi Ērika Valtere. Latviešu tautas vēsturē Ērika Valtere savu vārdu ierakstīja Otrā pasaules kara beigu posmā, organizējot un vadot Briselē Latvijas Sarkanā krusta apgādes biroju, kas apzināja un aprūpēja latviešu karavīrus un viņu piederīgos. Toreiz, par spīti gandrīz nepārvaramiem šķēršļiem, veltīja visus savus spēkus latviešu karagūstekņu apstākļu uzlabošanai, to morāles stiprināšanai, un to priekšlaicīgai atbrīvošanai.

Pēckara gados viņa kādus 15 gadus darbojusies Kalgari muzejā. Aizgājēja dzimusi Laižos aptiekāra ģimenē. Pēc vidusskolas beigšanas viņa devās uz Somiju un strādāja Latvijas sūtniecībā Helsinkos. No turienes viņas dzīves ceļi iet kopā ar viņas vīra — pirmā Latvijas iekšlietu ministra un vēlāka sūtņa Dr. Miķeļa Valtera gaitām. Ērika Valtere brīvi pārvaldīja deviņas svešvalodas. Viņa ir iedziļinājusies Parīzes, Romas, Madrides, Stokholmas, Oslo, Briseles, Varšavas un citu Eiropas galvaspilsētu kultūrvēstures un mākslas krātuvēs. Pēc Otrā pasaules kara Ērika Valtere pārcēlās uz Kanādu, bet Dr. Miķelis Valters dzīvoja dienvidu Francijā, kur Nicā pirms dažiem gadiem mira.

Avots: Londonas avīze, 01.06.1973

Darbi: "Rokasgrāmata mākslinieciskai iesiešanai" Erika Valters, 1940.g.