Jānis Zēvers
- Дата народження:
- 28.06.1868
- Дата смерті:
- 07.11.1940
- По батькові:
- Kārlis
- Додаткові імена:
- Johann Sehwers
- Категорії:
- , Лінгвіст, Педагог, учитель, Шахіст, доктор наук
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Встановіть кладовищі
Latviešu skolotājs, valodnieks, senāko latviešu valodas rakstu pieminekļu pētnieks, šahists.
Dzimis Leimaņu pagasta (tagad Kaives pagasta) Lūķēnu mājās lauksaimnieka Kārļa Zēvera ģimenē.
Mācījies Leimaņu pagastskolā, Vecpiebalgas draudzes skolā, pēc tam līdz 1888. gadam — Tērbatas skolotāju seminārā.
Pedagoga darbs
Strādājis par palīgskolotāju draudzes skolās Madlienā (1888—1889), Umurgā (1889—1890). 1902. gadā pārgāja strādāt uz Portkundu Igaunijā, turienes Cementfabrikas 2 klašu skolu.
1892. g. ieguvis matemātikas mājskolotāja tiesības Pēterpils apgabalā. Šajā gadā kļuvis par Portkundas skolas pārzini un bija šajā amatā līdz 1905. gadam.
1902. gadā nokārtojis ģimnāzijas gala pārbaudījumus Pērnavā. Nākamos gadus apmeklējs DR. phil. G.Sablera ģermāņu valodu kursus Tērbatā.
1905. gadā ieguva vācu valodas ģimnāziju skolotāja tiesības
No 1905. līdz 1918. gadam vācu valodas virskolotājs Lomonosova ģimnāzijā Arhengeļskā.
Dažus mēnešus 1918. gadā bija Tērbatas skolotāju semināra pasniedzējs.
Turpmākie pedagoga gadi aizritēja Jelgavā. No 1918. līdz 1919. g. vācu skolotāju semināra direktors. 1919.g. vācu skolu pārzinis. No 1919. līdz 1920. g. virskolotājs vācu ģimnāzijā. No 1920. līdz 1921. virskolotājs vācu valsts vidusskolā. No 1921. g. skolotājs Jelgavas Klasiskā ģimnāzijā ( = 1. Jelgavas valsts ģimnāzija). Šeit strādāja līdz 1934. gadam. Līdztekus vācu valodas pedagoga darbam ģimnāzijā pasniedzis latviešu valodu vairākās Jelgavas vācu skolās.
Pētnieciskā darbība
No 1910. līdz 1914. gadam vasaras semestros studējis Cīrihes Universitātē, diplomdarbs — "Vācu aizguvumi latviešu valodā", iegūts filoloģijas zinātņu doktora grāds.
Publicējies "Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā" par valodniecības un kultūrvēstures jautājumiem. Pirmais raksts "Vācu patapinātie darbi latviešu valodā" publicēts 1921. gadā.
No 1925. līdz 1940. gadam vadīja Latviešu literāro biedrību (bija tās pēdējais vadītājs). Darbojies Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā
J.Zēvera intereses galvenokārt saistītas ar vācu, sevišķi viduslejasvācu valodas vārdu aizguvumiem latviešu valodā, kā arī ar senākiem latviešu valodas rakstu pieminekļiem.
Ievērojamākais J. Zēvera darbs ir 1936. gadā Leipcigā izdotais Sprachlich-kulturhistorische Untersuchungen vornehmlich über den deutschen Einfluss im Lettischen.
J.Zēvers ir pirmais, kurš izcēlis gaismā vairākus 17. - 18. gs. rakstu pieminekļus. Pirmais rakstīja par 17. gs. autora Andreja Geceļa darbību. Nonāca pie secinājuma, ka daļa no t.s. Kr. Fīrehera vārdnīcas pieder pašam Fīreheram, bet otra - kādam citam autoram, kuru vēlāk J. Straubergs identificējā kā mācītāju Kannenbergu.
Heidelbergas Universitātes bibliotēkā atrada Jāņa Langija 1685. gada vārdnīcas manuskriptu.
Šahists
J. Zēvers 1899. gada aprīļa beigās piedalījies 1. Baltijas Šaha savienības kongresa blakusturnīrā, iegūstot dalītu 4. godalgu. Turpmāk pievērsies šaha etīzū sastādīšanai un kopumā sastādījis 94 etīdes. Lielākais panākums ir dubultuzvara laikraksta Rigaer Tageblatt 1905. gada konkursā. Tiek uzskatīts par vienu no mākslinieciskās etīdes pamatlicējiem un 20. gadsimta sākumā izvirzījies par vienu no tā laika vadošiem pasaules etīdistiem.Sarakstījis vācu valodā grāmatu Die Endspielstudien ("Šaha etīdes").
Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis (1929), Kr. Barona prēmijas (1928, 1929, 1933, 1936).
1939. gadā rudenī kopā ar sievu (vācbaltieti) izceļojis uz Vāciju. Miris Pozenē (tagad Poznaņa, Polija)
Джерело: wikipedia.org, periodika.lv
немає місць
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Maksis Nusbergers | Коллега |
Не вказано події