Ernests Pole
- Дата народження:
- 08.10.1872
- Дата смерті:
- 08.03.1914
- Додаткові імена:
- Polis
- Категорії:
- Архітектор, Учасник корпорації студента
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Rīgas 2. Meža kapi (Braslas kapi)
Ernests Pole (1872-1914) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem.
Viņš kopā ar Eiženu Laubi projektējis Rīgas Latviešu biedrības nama pārbūvi 1908. gadā. Rīgā pēc viņa projektiem uzceltas 37 daudzstāvu mūra dzīvojamās ēkas, no tām ievērojamākā ir bijusī Rīgas IV Savstarpējās kredītsabiedrības bankas ēka Brīvības ielā 38 (uz Elizabetes ielas stūra).
Dzimis 1872. gada 8. oktobrī Lutriņu pagasta Birznieku māju saimnieka ģimenē. Mācījās Saldus privātskolā un Kuldīgas divklasīgajā ministrijas skolā. Turpināja mācības Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā (1888-1892), kur izcēlies ar kaligrāfa un zīmētāja dotībām. 1891. gadā sarīkoja pirmo teātra izrādi savā dzimtajā Lutriņu pagastā. No 1892. līdz 1901. gadam strādāja par skolotāju Liepājā, kur nodarbojās arī ar ērģeļspēli.
1901. gadā kā eksterns beidza Ārensburgas ģimnāziju Sāmsalā un studēja Novoaleksandrijas Lauksaimniecības un mežkopības institūtā (1901-1903). Studijas turpināja Rīgas Politehniskā institūta arhitektūras nodaļā (1904-1908), ko beidza ar arhitekta grādu. Praktizējās arhitekta Konstantīna Pēkšēna būvniecības birojā.
1910. gadā kopā ar K. Pēkšēnu projektēja J. Ozoliņa namu Brīvības ielā 88 (uz Matīsa ielas stūra) un Smilšu ielā 10. Pēc E. Poles projektiem celta Piekto Vispārējo Dziesmu svētku koka svētku ēka, Rīgas Savstarpējās kredītsabiedrības nams Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas stūrī, Rīgas Amatnieku krājaizdevu kases nams Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas stūrī (vēlāk LNB galvenā ēka), nams Elizabetes un Pulkveža Brieža ielu stūrī.
Miris Rīgā 1914. gada 25. februārī, apbedīts Meža kapos.
1914.gada 27.februāra "Jaunais ceļš" raksta: "Arhitekts Ernests Polis 24. februārī nomira pēc īsas slimības. Visiem, kas viņu pazinuši, vienmēr paliks atmiņā nelaiķa dzīvā simpātiskā personība, viņa darba prieks un nenogurstošā uzņēmība. Arī latviešu māksla ir pazaudējusi apdāvinātu darbinieku. E. Polis piedereja pie tās jaunās arhitektu paaudzes, kura cenšas galvenā kārtā iegūt stilu. Izejot no Pēterburgas klasicisma, nelaiķis prata piemērot stila cēlās formas jaunlaiku vajadzībām un viscaur rēdīja lielu koncepciju, samērru saprašanu un būves locekļu saprātīgu un rūpīgu izveidošanu. Arhitekts Ernests Polis dzimis Kurzemē. Darbojies vispirms kā elementārskolotājs Liepājā, sagatavodamies uz abitūriju. gatavības apliecību kā eksterns ieguvis Arensburgas ģimnāzijā. Sācis studēt Novo-Aleksandrovas mežu institūtā, bet 1904.gadā pārnāca uz Rīgas politehnikas arhitektūras nodaļu, kuru beidza 1908.gadā un pēc tam darbojās Rīgā kā brīvi praktizējošs arhitekts. Kā students bija korporācijas "Selonija" biedrs. "
Джерело: wikipedia.org
немає місць
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Eižens Laube | Коллега | ||
2 | Konstantīns Pēkšēns | Коллега |