Uldis Zemzaris

Dzimis 1928. gada 24. februārī Rīgas Jūrmalas Mellužos. Mācījās Dubultu ģimnāzijā, ko beidza 1945. gadā.

1953. gadā beidza Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas skolu,

1955. gadā beidza Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (vadītājs Eduards Kalniņš).

Kopš 1952. gada piedalījās izstādēs.

Strādāja par ilustratoru Latvijas Valsts izdevniecībā (1955-1957), Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1957. gada. Veidoja dekorācijas Pētera Pētersona izrādēm Dailes teātrī (1965-1966). 1969. gadā debitēja arī literatūrā ar īsprozas krājumu "Modeļa pieradināšana".

1971. gadā uzņemts Latvijas PSR Rakstnieku savienībā.

1999. gadā kļuva par Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiātu.

2008. gadā ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli.

Zemzara gleznu personālizstādes notika Rīgā (1961, 1964, 1976, 1980, 1988, 1998, 2003), Jūrmalā (1976), Tartu (1965), Maskavā (1974), Sidnejā (1982), Otavā (1984), Kolumbusā (1990), Ņujorkā un Bostonā (abas 1991), Jelgavā (2014), Jūrmalā (2017).

Sievas - Līvija Endzelīna, Ilze Zemzare, dēli - komponists Imants Zemzaris (dz.1951), gleznotājs Alvis Zemzaris (dz.1961), meita - Lauma.

Māsa - rakstniece Dzidra Rinkule-Zemzare.

Avots: Wikipedia