Aivars Gulbis

Dzimis 1933. gada 14. janvārī Lēdurgas pagastā Mārtiņa Gulbja ģimenē. Mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (tag. PIKC RDMV), kuru absolvējis 1953. gadā, bet Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu "Maize" Kārļa Zemdegas vadībā beidzis 1959. gadā. Izstādēs piedalās no 1956. gada, Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedrs kopš 1962. gada, darbojies LMS valdē, vadījis Tēlnieku sekciju, bijis Kultūras ministrijas mākslas ekspertu komisijā, vadījis Latvijā pirmo Starptautisko tēlniecības simpoziju LMS Jaunrades namā Dzintaros, Jūrmalā, vadījis Tēlnieku apvienību, aktīvi darbojies tēlniecības kvadrinnāļu rīkošanā Latvijā, LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1983) un PSRS Mākslas akadēmijas (tag. Krievijas Mākslas akadēmija) korespondētājloceklis (1988).

1965. gadā piedalījās tagadējā Rīgas Esplanādes laukumā esošā Raiņa pieminekļa izkalšanā.

No 1967. gada vadīja Latvijas Mākslinieku savienības Tēlniecības sekciju, bija Viļa Lāča kapa pieminekļa autors Rīgas Meža kapos (1974), piedalījās Uzvaras parka monumenta izveidē Pārdaugavā (1985). Ir piedalījies izstādēs Latvijā, Zviedrijā un Somijā, tēlniecības simpozijos Latvijā, Ungārijā, Čehijā. Organizējis un vadījis tēlniecības simpozijus Dzintaros un Biksērē.

Pēc 2000. gada darbojās konstruktīvisma stilā. A. Gulbim bijušas sešas personālizstādes, no kurām pēdējā "Mežs, mežs..." 2013. gadā bija veltīta viņa astoņdesmit gadu jubilejai.

Tēlnieka Aivara Gulbja mūžs ritējis radošu personu lokā - dzīvesbiedre Agija Sūna, ilggadēja mākslas galerijas “ASūna” vadītāja, meitas – gleznotāja Madara Gulbis, stikla māksliniece Bārbala Gulbe, dēls – Kristaps Gulbis.

Darbi

• Piemineklis revolucionārajiem cīnītājiem Valkā (1965)
• Raiņa piemineklis Rīgā, pēc K. Zemdegas meta kopā ar L. Blumbergu (1965)
• Viļa Lāča kapa piemineklis Meža kapos (1974)
• Uzvaras piemineklis (1985), līdzautori: tēlnieks Ļevs Bukovskis, arhitekti E. Vecumnieks, E. Bāliņš, inženieri G. Beitiņš, H. Lācis.

Apbalvojumi un pagodinājumi

• Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1983)