Gunārs Grīnbergs

Kļūmīgās sirds operācijas rezultātā nelaikā no mums šķīries viens no latviešu žurnālistu izretinātās vecās paaudzes gados jaunākajiem pārstāvjiem — Gunārs Grīnbergs. Gunārs dzimis Rīgā 1925. g. 3. jūnijā kā jaunākais no tā laika advokāta un politiķa pieciem dēliem. Plānotās tieslietu studijas LU izjauca iesaukšana vācu armijā un kara virpulis, kas viņu noveda Vācijā un angļu gūstā Beļģijā. 1946. gadā pēc gūsta sāk strādāt Detmoldas latviešu laikrakstā ārlietu nodaļā. No 1950. līdz 1955. gadam strādā Vācijas amerikāņu joslas apvienotā latviešu laikrakstā Latvija — Švābu Gmindē, Grāfenašauā un Veilheimā. 1956.gadā strādā Amerikas Balss redakcijā Minhenē. 1958. gadā, kad AB raidījumus no Minhenes pārtrauc, iestājas Minhenes universitātē, kur papildinās žurnālistikā, politikā un sociālās zinībās. 1959. gada janvārī apprecas ar žurnālista gaitu līdzstrādnieci Hertu Plēsumu. Tā paša gada beigās piedzimst dēls Dags Ernests. 1960. gadā palīdz sagatavot raidījumus Brīvās Eiropas raidītājā. Drīz pēc tam kopā ar ģimeni kuģo pāri jūrai uz Ameriku. Tur sākas viņa nopietnākais un pastāvīgākais darbs laikraksta Laiks redakcijā un spiestuvē. Pirms pāris gadiem atskatījās uz 50 žurnālistikā nostrādātiem gadiem un 30 gadu jubileju laikraksta Laiks darbā. Nelāgas veselības dēļ pagājušā gadā aizgāja "brīvkungu" kārtā. Diemžēl, dzīves gaitu lēmējs izbeidza viņa šīs pasaules gaitas vēl spēka gados. Šā gada jūnijā piepildījās viņa 70. mūža gads. Kā darba kolēga Gunārs nekad nezaudēja savu smaidu un humoru, bija arvien izpalīdzīgs un draudzīgs. Kā patiess latviešu patriots viņš kjuva nopietns, brīžiem pat satraukts, kad sarunas aizvirzījās uz Latvijas likteņiem un politiku. Ar Gunāra Grīnberga aiziešanu latviešu avīžniecība zaudējusi ne tikai vērīgu un modru darbinieku, bet arī dziļu un nosvērtu latviešu patriotu. Par viņu sēro atraitne Herta, dēls Dags Ernests ar ģimeni un lielais draugu pulks svešumā un dzimtenē.

Avots: Brīvā Latvija, 09.10.1995