Jānis Aleksandrs Bankers

Sadursmi, kas 28. augustā notika uz Longailendas lielceļa, plaši aprakstīja amerikāņu laikraksts "Newsday" 29. augusta numurā. Tajā sadūrušies vairāki auto, un viens no pretējās puses, zaudējot kontroli, ietriecies Jāņa Bankera pussmagajos kravas ratos. Citi braucēji tikai viegli ievainoti, bet Bankers, sadursmē visnevainīgākais, ar smagi savainotu galvu tūlīt miris. Tā kā šai liktenīgajā vieta notikušas jau daudzas katastrofas, kas prasījušas upurus, tā iesaukta par "Blood Alley", un avīzes vaino valdību, kas kavējusies ar barjeras ierīkošanu pretējo ceļu vidū.
Latvieši ar Jāņa Bankera nāvi zaudē ļoti izpalīdzīgu, rosīgu un nesavtīgu sabiedrisko darbinieku. Ikdienas dzīvē celdams mājas, viņš draudzē un sabiedrībā uzcēlis sev pieminekli kā filantrops. Tāpēc viņu arī izvadīja no Salas baznīcas. Kaut 4. septembris bija darbdiena, dievnams bija pilns pavadītāju. Ap šķirstu daudz vainagu un ziedu nacionālās krāsās, goda sardze ar pārstāvjiem no visām organizācijām, kurās J. Bankers darbojies. Garīgajā daļā piedalās prāvests, mācītājs L. Saliņš un viesmācītājs Normunds Kamergrauzis no Latvijas. Mācītājs L. Saliņš sprediķī cildina aizgājēja pašaizliedzīgo, darbīgo mūžu, kas tik pēkšņi nobeidzies ar 58 gadiem. Latvijas viesis lasa Svētos rakstus, prāvests lūgšanā īpaši piemin nelaiķa vecākus un brāli, kuri slimības dēļ nav varējuši pat uz bērēm ierasties. Smeldzīgi skan Rasmas Lielmanes vijoles solo (atskaņo no sonātes Do mažorā Largo). J. Bankers māksliniecei daudzreiz izpalīdzējis izkārtot koncertu braucienus. Nu pēdējais paldies par to. Atvadu vārdus pirmais saka Longailendas novada komitejas vecākais A. Trautmanis; no Daugavas Vanagiem — U. Klauss; no skolas — R. Lismane. no Ņujorkas teātra kopas — S. Abens. Personīgi atvadās L. Embrekts un I. Krečko. Viņa apsola, ka draugi mēģinās izpildīt Jāņa Bankera pēdējo vēlēšanos: palīdzēt Latvijas jauneklim mūzikas studijās Zalcburgas konservatorijā, kur viņš izturējis iestāju konkursa pārbaudījumus. Kā pēdējais —  draugu vārdā atvadās šo rindu autors. Viņš nolasa arī pēdējo vēstuli un telegrammas no Latvijas. "Tu biji kā spēcīgs tilts pāri okeānam, pa kuru plūda simtiem vēstuļu un sainīšu. Lieli un mazi dzimtenē gaidīja tevi... gaidīja bāreņu namā un veco ļaužu mītnē.
Tavs draugu pulks vairojās, nevienam Tu neatteici... Nu tilts pār okeāna ūdeņiem sabrucis. Bet Tavs darbs dzīvos, tas nav aizmirsts!" tā savu vēstuli nobeidz dzimtenes ciemiņi Ārija un Gunārs Kalniņi, kam uz Latviju vajadzēja atgriezties otrā dienā pēc Bankera traģiskās nāves. Un tad pienāca viena pēc otras telegrammas pa telefonu. Tajās tie paši cildinājumi un pateicības vārdi. Un paraksti liecina, cik plašs Jānim draugu pulks arī Latvijā. Visi Latvijas draugi raksta, ka sēru dievkalpojuma laikā pulcēsies Meža kapos un noliks ziedus pie Baltā Krusta, kāds tur tagad uzcelts trimdā vai Sibīrijā mirušo piemiņai. Un svētdien, 9. sept., notiks aizlūgums Jānim Bankeram Doma baznīcā, kur sprediķos prāvests Liepiņš. 5. septembrī Jāni Aleksandru Bankeru kremēja un urnu apglabās Katskiļos Brāļu kapos. Sēro dēls, meita ar mazbērniem un Floridā vecāki ar brāli.

Avots: Laiks, 15.09.1990