Vladimirs Ūdris

Majors, kara ārsts, 2. pasaules kara dalībnieks Vladimirs Ūdris Kārļa d. dzimis Sizraņā, Simbirskas guberņā 1919. gada 7. jūnijā. Tēvs - latvietis, māte - lietuviete.

1937. gadā iestājās Baškīrijas medicīnas institūtā. Kad Vladimirs Ūdris mācījās 4. kursā, iesākās karš. Viņš bija to 30 labāko studentu skaitā, ko pārcēla uz Kuibiševas Kara medicīnas akadēmiju, kuru pabeidza 1942. gada martā. Bruņotajos spēkos skaitās no 1941. gada. Iesaukts armijā un no 1942. gada jūlija iecelts par vecāko ārstu 557. strēlnieku pulka 153. strēlnieku divīzijā (no 1942. gada decembra - 172. gvardes strēlnieku pulka 57. gvardes strēlnieku divīzija) Staļingradas, Donas (1942. gada oktobris), Dienvidrietumu un (1943. gada novembris - 1944. gada marts) 3. Ukrainas frontē. Dienestu turpināja 1. Baltkrievijas frontes 57. gvardes divīzijā kā komandieris 568. atsevišķajam medicīniski sanitārajam bataljonam un (1944. gada augusts - 1945. gada maijs) divīzijas ārsts. Piedalījās ārstēšanas organizācijā un ievainoto un slimo evakuācijā uz militāro aizmuguri Staļingradas kaujā, Donbasa, Zaporožjes operācijās un kaujā par Dņepru. Kā ģenerāļa Čuikova 57. gvardes divīzijas pulka vecākais ārsts piedalījās visās lielākajās 2. pasaules kara operācijās no Donas līdz Berlīnei, arī Vislas-Oderas, Austrumpomerānijas, Berlīnes u. c. operācijās. Vairākas reizes ievainots, kontuzēts. Apbalvots ar diviem Lielā Tēvijas kara I pakāpes ordeņiem, Lielā Tēvijas kara II pakāpes ordeni, diviem Sarkanās zvaigznes ordeņiem un 9 medaļām.

Beidzoties karam, līdz 1948. gadam dienēja Vācijā, Sahalīnas salā, Orenburgā un Armēnijā. Demobilizējās vai nu 1956. gadā vai 1957. gada janvārī majora pakāpē un atgriezās dzimtajā pilsētā.

Strādāja par sanitāro ārstu, no 1958. gada līdz pensijai 1993. gadā - par pilsētas sanitāri epidemioloģiskās stacijas un pēc tam par zonālā valsts sanitāri epidemioloģiskās uzraudzības centra galveno ārstu.

Daudzu sasaukumu pilsētas domes deputāts. Augstākās kategorijas ārsts, atzīta autoritāte medicīnas vidē.

Inteliģents ar plašu erudīciju dažādās jomās. Labi zināja klasisko opermūziku. Viņam bija patīkama balss, izpildīja klasiskās ārijas. Aizrāvās ar makšķerēšanu.

Precējies, sieva - ginekoloģe, 2 dēli un 4 mazbērni.

Miris 1993. gada 8. oktobrī.

Sizraņa - pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā. Tajā dzīvo 179 tūkstoši iedzīvotāju, bet aglomerācijā - par 100 000 vairāk. Sizraņas rajona ziemeļrietumos atrodas latviešu kolonistu 1887. gadā dibinātais Vecsmiltenes (krieviski - Вице-Смильтэнэ) ciems. Par Vecsmilteni šeit (plānā redzamas arī Ūdru mājas):  http://lpra.vip.lv/BULANA/vecsmiltene.html, kā arī ttps://lv.wikipedia.org/wiki/Vecsmiltene​ un https://ulpressa.ru/2008/08/22/article59735/

​Pirmā latviešu ģimene, kas atbraukusi uz Vecsmilteni, bijusi Ūdru ģimene, to pēcnācēji vēl dzīvojot un strādājot Sizraņā, tā vēsta kāds Krievijas interneta avots.

Avoti: 

1. http://archive.li/7hdaj#selection-935.0-214.544
2. http://www.lib.syzran.ru/personaliy/pers_T,U/Udris_Vlad.htm
3. https://lv.wikipedia.org/wiki/Sizra%C5%86a
4. http://narod.samddn.ru/199-latyshi/istoriko-etnograficheskij-ocherk