Raimonds Viļums

Rīgas Jūrmalā vakar novakarē notikusi smaga ģimenes drāma. Lonija Vi|uma vispirms iešāvusi lodi galvā dēlam Alfrēdam, bet pēc tqm ar vairākiem revolvera šāvieniem nogalinājusi 2 mēn. veco dēlēnu Raimondu. Pēc savu bērnu nošaušanas viņa iešāvusi sev pati lodi krūtīs. Lai noskaidrotu divkāršās slepkavības un pašnāvības iemeslus, notikuma vietā ieradās uzraudzības iestāžu amata personas. Cik līdz šim noskaidrots, traģēdija notikusi Viļumas nervu sabrukuma brīdī.
Jūrmalā, pats savā vasarnīcā dzīvo vairāku autobusu līniju īpašnieks Jānis Viums. Vakar tajā laikā, kad viņš pats ar savu 6 g. v. dēlu Jāni atradies vasarnīcas dārzā, viņa sievai Lonijai uznākusi nervu lēkme. Viņa jau ilgāku laiku sērojusi, ka vecākais dēls Alfrēds slimo ar nedziedināmu krītamo kaiti. Atstātajā vēstulē viņa raksta, ka nevarējusi ilgāk paciest dēla ciešanas un tādēļ izšķīrusies par kļūmīgo soli. Vakar, kad Alfrēds, kam bijis 18 gadu, aizmidzis gulējis gultā, viņa raidījusi uz to revolvera šāvienu, smagi ievainojot dēlu galvā. Pēc tam māte nošāvusi savu otru puisēnu Raimondu. Pilnīgā nervu sabrukumā Viļuma vērsusi tad ieroci pret sevi, iešaujot lodi krūtīs.
Kad pēc brīža iesteidzies vīrs, viņš atradis sievu nesamaņā guļam, jaunāko dēlu Raimondu nogalinātu, bet vecāko dēlu Alfrēdu zemē ar vājām dzīvības zīmēm. Par notikumu nekavējoties ziņots uzraudzības iestāžu amata personām. Abi cietušie — Viļuma sieva Lonija un dēls Alfrēds ar ātrās palīdzības automobili novesti uz Rīgas Sarkanā Krusta slimnīcu. Tur ārsti konstatējuši, ka Alfrēda dzīvība apdraudēta un arī Viļumas veselības stāvoklis ļoti grūts. (Rīts, 20.07.1939)

---

Vakar Rīgas apgabaltiesas 3. kriminālnodaļa iztiesāja prāvu pret Loniju Viļumu, kas Jūrmalā savā vasarnīcā nogalinājusi divus savus bērnus un arī pati mēģinājusi nonāvēties. Tiesā viņu atveda no apcietinājuma. Pārdzīvojumi to dziļi satriekuši un Viļumas izskats vien jau liecināja, ka tās dvēselē norisinājusies dziļa traģēdija. Apsūdzībā sava 18 g. v. dēla Alfrēda nogalināšanā, kas bērnībā saslimis un kura slimība pēdējā laikā pieņēmusi arvienu mokošāku veidu, Viļuma atzinās, bet tālāk neko vairs neatceroties. 2 mēnešus veco Raimondu viņa nekad neesot domājusi nonāvēt. Šausmas viņai sagādājusi doma, ka slimais d ēls varētu kļūt vājprātīgs. Viņa neizsakāmi cietusi. Baidījusies, ka ar ļauno slimību varētu sākt slimot arī mazais Raimonds. Notikuma dienā Viļuma bijusi Rīgā, kur vīra dzīvoklī paņēmusi revolveri un atpakaļbraucot vilcienā vīram uzrakstījusi atvadīšanās vēstuli. Tiesā  bija uzaicināts arī prof. Dr. med. H. Buduls, kas nelaimīgo zēnu ārstējis, un eksperti: Dr. J. Ciemiņš un Dr. med. J. Kocers. Pēdējais apliecināja, ka pēc pirmā šāviena, ar kuru Alfrēds ievainots krūtīs, Viļuma varējusi nonākt tādā garīgā stāvoklī, ka tālāk neapzinājusies savu rīcību. Apsūdzētās aizstāvis zvērin. adv. J. Smits teica: «Visiem, kas ņem šajā prāvā dalību, ir smagi, bet pienākums liek meklēt patiesību. Apsūdzētā pārdzīvojusi ciešanas, kas gājušas pāri tās spēkiem un noziegumu pastrādājusi mātes līdzcietībā.» Rīgas apgabaltiesa apsūdzēto sodīja ar 1 gadu pārmācības namā, ieskaitot jau apcietinājumā pavadīto laiku un lūdzot atlaist atlikušā soda daļas izciešanu. Pieprasīto 400 ls drošības naudu iemaksāja apsūdzētās vīrs un Viļumu tiesas zālē no apcietinājuma atbrīvoja. (Rīts, 07.12.1939)