Irēna Pabērza

Aktrise profesionālo izglītību apguvusi aktieru arodbiedrības teātra skolā (1938 —1939.), Dramatiskā teātra kursos (1942.—1944.) un Valsts Drāmas teātra studijā (1945. —1946.). No 1944.gada rudens Akadēmiskā drāmas teātra aktrise. Nozīmīgākās lomas: Nadežda N. Pagodina «Cilvēks ar Šauteni», Līze R. Blaumaņa «Ļaunajā garā» un «Indrānos», Laura A. Upīša «Zaļajā zemē», Tiesnese H. Gulbja «Aijā, žūžū, bērns kā lācis», Olga Nikolajevna E. Braginska un E. Rjazanova «Reiz jaungada naktī».

Avots: Literatūra un māksla, 03.06.1988

Aktrises un Kārļa Sebra meita, teātra sufliere Ilze Meškova stāsta: "Ilgi domāju: kā tas īsti ir - daudzus gadus staigāt garām savam tēvam, nezināt, ka tas ir viņš, un tikai tēva mūža nogalē pēkšņi uzzināt patiesību. Vai sirds tad nenotrīsēja? Pirmkārt, es savu tēvu visu mūžu zinu, un tagad viņš guļ Raiņa kapos - mans tēvs ir Herberts Pabērzs. Un nav arī tā, ka viss būtu noticis pēkšņi: laiku pa laikam gaisā virmoja tas, ka mums ar Kārli, iespējams, ir kaut kāda saikne..."

Kārlis Sebris savulaik bija Irēnas un Herberta Pabērzu draugs, jo aktieris draudzējies ar šo ģimeni kopš tā laika, kad Irēna ienāca teātrī. Mamma toreiz bija precējusies, taču jau taisījās šķirties. Tētim tā bija liela mīlestība, bet mamma tēti sauca par brāļuku. Šīs attiecības... pirms tam bija mazliet mākslīgi uzbūvētas. Lieta tāda, ka 1942.gadā, kad Latvija bija vācu armijas varā, visas jaunās un neprecētās sievietes tika sūtītas darbos uz Vāciju. Vajadzēja apprecēties. Speciāli šim gadījumam atslēdza Doma baznīcu, un viņi steigšus tika salaulāti. Tas bija ļoti sāpīgi mammas vecākiem, kur dzīvoja Cēsīs: toreiz nebija tik vienkārši atbraukt uz Rīgu."