Verners Haralds Cinis

Cīnītājs nu dus Dieva mierā

Īsi pēc gadu mijas, 2019. gada 7. janvārī Hamiltonā acis uz mūžu vēris nerimstošais cīnītājs par Latvijas brīvību un brīvās Latvijas atbalstītājs Verners Cinis.

Dzimis 1927. gada 4. ok­tob­rī Rudbāržos, Verners Ci­nis vienmēr lepojās ar savu dzimto vietu un atjaunotās Latvijas laikā sniedzis palī­dzī­bu Rudbāržu skolai, kas atra­dās Rudbāržu pilī, kur Ver­ners bija dzimis. Ar lielām skum­jām viņš saņēma ziņu par neseno skolas slēgšanu.

Agri zaudējis savus vecākus un pateicoties pamātes balt­vācu izcelsmei, kopā ar māsu Lidiju izbēdzis uz Vāciju, tā izvairoties no izsūtīšanas uz Sibirijas taigām. 1944. gada oktobrī brīvprātīgi pieteicies pie vācu armijas divīzijas, ko bija paredzēts pārvest uz Kurzemes fronti, tomēr divī­zija tika tikai līdz Dancigai. Verners Graudencas pilsētā tika ievainots un krita sar­ka­nās armijas gūstā, četrus smagus gadus pavadot Karē­lijā spaidu darbos.

1949. gadā beidzot kaŗa­gūs­tekņi tika atbrīvoti un lopu vagonos sūtīti uz Vāciju. Ver­ners Cinis nekad nespēja aiz­mirst Brest Ļitovsakas stacijā redzēto skatu, kad netālu no viņiem citos lopu vagonos redzēja tos mūsu tautas tēvus, mātes, brāļus un māsas, kas bija apcietināti un ceļā uz Sibiriju.

 Verners Cinis vienu gadu pavadīja Vācijā Oldenburgas bēgļu nometnē, ārstējoties arī plaušu sanatorijā. No 1950. gada līdz 1955. gadam dienēja latviešu darba rotā, kas bija pakļauta amerikāņu sapieŗu bataljonam.

1955. gadā Verneru ceļš at­veda uz Kanadu, kur viņš ie­stājās Daugavas Vanagu or­ganizācijā un 30 gadus darbo­jās DV Toronto nodaļas val­dē, ieņemot dažādus amatus, 15 gadus ārējās informācijas laukā. Visus šos gadus viņš izmantoja katru izdevību, lai atgādinātu vietējai sabiedrībai par Padomju savienības var­mācīgo brīvības atņemšanu Latvijai. Viņš piedalījās ne­skai­tāmās demonstrācijās, rak­stīja vēstules valdības pār­stāvjiem, vietējiem laikrak­stiem. Viņš cītīgi savāca arī visu informāciju no tā laika avīzēm, un šie vērtīgie mate­riāli tagad nodoti Latvijas Valsts arhīvam.

Pēc neatkarīgās Latvijas atjaunošanas Verners Cinis daudz līdzekļu veltījis gan Rudbāržu skolas, gan Skrun­das vidusskolas atbalstam, kā arī devis nozīmīgu ieguldī­jumu Zemessardzes izaugsmē, par ko viņam piešķirts Lat­vijas Republikas Zemessar­dzes augstākais apbalvojums - nopelnu zīme "Par tēvu zemi un brīvību".

Nozīmīgs bija arī Vernera Ciņa atbalsts laikrakstam "Lat­vija Amerikā", gan palī­dzot ar ziedojumiem, gan mu­dinot citus ziedot. Līdz pēdē­jam brīdim Verners rakstīja spēcīgas vēstules, atspēkojot leģionāru nomelnotājus Kana­das presē. Viņa moto vienmēr bijis: "Vēl cīņa nav galā."

Nu ir rimusi Vernera Ciņa trauksmainā sirds, ir pienācis brīdis atpūtai.

Vieglas smiltis, nerimtīgais cīnītāj!

Vita Gaiķe