Ivans Petrovs

Ivans dzimis Ludzas apr. Nirzas pag. Bobišu sādžā atvaļināta feldfēbeļa Jēkaba Pētera d. Pipura (1850 Cēsu apr. Mārcienas muiža - 1925, Ludza) un Kristinas (dz. Čerkovska, 1855-1945) daudzbērnu ģimenē.

Viņa tēvs Jēkabs/Jakovs Pipurs bija 1877-78 gg. krievu-turku kara dalībnieks, 2 sv. Jura krustu kavalieris, kurš dzīves laikā bija pārdēvēts sākumā par Pupuru, tad uzvārdā Petrovs. 

Savulaik, 1847. gadā Ivana vecvectēvs Reinis un vectēvs Pēteris Reiņa/Romana d. Pipurs bija vieni no pirmajiem latviešu luterticīgajiem zemniekiem, kuri vēlāk  tūkstošiem pie jauniesvaidītā pareizticībā Ļaudonas mācītāja Dāvida Baloža pārgāja pareizticībā, ticot baumām par zemes iegūšanu no cara tētiņa.

1864. gadā bezzemnieki Pipuri atrakstījās no Mārcienas muižas uz Odzienas (Odsen) muižu Ļaudonā.

1876. gadā Ivana vectēva Pētera Pipura gimene atrakstījās no Vidzemes guberņas Ļaudonas pag. Odzienas muižas un apmetās Vitebskas guberņā, Eversmuižas pag. Latgalē. Pēc karadienesta Ivana nākamais tēvs Jēkabs Pipurs arī atgriezās uz dzīvi Latgalē, kur iepazinās ar Ivana māti Kristinu Čerkovsku.

Ivana Petrova vecāki salaulājās 1881. gada 8. novembrī Lauderu par. draudzē un 19 gs. beigās pie Ludzas iznomāja 100 ha  Runtortas muižas zemes no muižnieka Arcimoviča. Pēc 1920. gada Zemes reformas Latvijā Jēkabs Pupurs/Petrovs turpat saņēma 30 ha zemes īpašumā un izveidoja saimniecību ''Bāri''.

Ivans Petrovs 1. pasaules kara laikā 1915. g. dienēja Petrogradā, munīcijas noliktavā par uzskaitvedi, jo pagastskolā bija ieguvis skaistu rokrakstu. Pēc kara viņš 2 gadus studēja M. Pobedinska komerckursos Petrogradā, kurus ar 6 eksāmeniem absolvēja 1918. gada janvārī. Pēc Diploma saņemšanas Petrogradā Ivans salaulājās ar bij. Kauņas cietokšņa lielgabalu meistara, Čerņigovas guberņai pierakstītā Jevgeņija Sudina meitu, Sarkanā krusta žēlsirdīgo  māsu Jeļenu un atgriezās Latvijā. Sudinu gimene bija nonākusi Petrogradā no Kauņas, kad cietoksni 1915. gadā ieņēma vācu karaspēks.

Ivans/Jānis Petrovs, 4 bērnu tēvs, strādāja par Rēzeknes mežniecības Ludzas iecirkņa galveno mežzini. Pēc  2. pasaules kara ģimene pārcēlās uz dzīvi 5 km no c/p Nukšas, kur Ivans līdz zināmam vecumam strādāja par mežkopi, un abi ar sievu Jeļenu vadīja savu ''naturālo'' saimniecību Mežniecības departamenta mājā ''Vigoda'', meža vidū, bez elektrības. Dažus gadus abi sirmgalvji dzīvoja Rīgā pie meitas Zinaīdas Medinieces, kur aizgāja viņsaulē viens pēc otra.