Janis Ķenga

Janis dzimis Struteles pagasta ''Krauču-Ķengu'' sm-ka Jaņa Jēkaba d. Ķengas un Marijas (Zīverte) daudzbērnu ģimenē. 1908. gadā apprecējās ar Lugažu pag. ''Luņķu'' saimnieka Jāņa Ruks un Ievas meitu Minnu Matildi. 1920. gadā strādāja par mašīnmeistaru Jaunlaicenes pagasta fabrikanta A. Grubes fabrikā. 

1922. gadā ģimene pārcēlās uz Sloku, kur Janis uzsāka darbu Baltijas celulozes fabrikas (BCF)  brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā. Virsnieks Ķenga  uzkalpojās līdz biedrības komandiera amatam, pēc kolektīva uzvaras Rīgas apriņķa ugunsdzēsēju sacensībās, 1940. gadā, 8. jūnijā K. Ulmanis Jani apbalvoja ar Atzinības krusta ordeņa 4. šķiru. Janis bija arī Latvijas aerokluba Slokas nodaļas revīzijas komisijas loceklis.

1941. gada 30. maijā Jani apcietināja, ''tiesas'' apsūdzība ''[..] bijušais aizsargs, ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli..[..]. Grāmata - No NKVD līdz KGB, Politiskās prāvas Latvijā 1940-1986, 1999, Rīga, K burts. Lieta Nr. 9414. Vēlāk izdotajā Reabilitācijas apliecībā minēts, ka Čkalovas apg. (no 1938-1957 gg.) tagad Orenburgas apg., krimināllietu tiesas kolēģija 1942. gada 9. februārī pēc KPFSR 58-4 panta ''par palīdzības sniegšanu starptautiskajai buržuāzijai'' piesprieda Janim Ķenga augstāko soda mēru - nošaušanu. Čkalovas (Orenburgas) cietumā atradies no 30.05.41 līdz 07.04.42.-  sprieduma izpildīšanai.

Jaņa Ķengas foto apcietinājumā atrodams grāmatā ''Baigais gads''. 1941. gada jūlijā apcietināto un bezvēsts pazudušo Jani caur sludinājumiem avīzē ''Tēvija'' meklēja gan sieva Minna, gan māsa Lidija Rode (Ķenga).

Jaņa sieva Minna Matilde Jāņa m. Ķenga (Ruks, 1888.11.9-1963.8.05 Toronto) ar meitu operdziedātāju Austru Dundurs (otrajā laulībā 1947. gadā Vācijā Mārtiņa Holcmaņa k-dze, 1909-1984.16.9 Toronto) kara beigās 1944. gada rudenī emigrēja uz ārzemēm, sākumā uz Dancigu (Gdaņsku 1945. gada vasarā Potsdamas konferencē iedalīja Polijai). Tad sekoja dzīve Vācijā, Anglijā, no 1958. gada Kanādā, Toronto.

Dēls Harijs Ķenga (1912, Rīgā -1947, Vācijā Schlezwig DP nometnē) ar sievu Mariju Ēriku (Garoza, 1914-1986,21.10 Slokā) un meitu Ariju (1939-2019) dzīvoja Slokā, bet bija spiests emigrēt kopā ar māti un māsu.