Elvīra Leja

Dzimusi 1914. gadā Upesgrīvas pagastā jūrnieka ģimenē.

Beigusi vietējo pamatskolu un Talsu ģimnāziju.

Jau skolas gados rakstījusi dzeju. Pirmā publikācija 11 gadu vecumā izdevumā „Bērnu Draugs”.

Latvijas Universitātē neklātienē studējusi tieslietas.

No 1934. līdz 1942. gadam strādājusi Upesgrīvas pagasta pārvaldē.

No 1933. gada periodikā publicējusi savu dzeju. Sākotnēji publicējusies ar pseidonīmu Zelma Ziemele, vēlāk - ar Elvīras Pūliņas vārdu.

Otrā pasaules kara laikā pirmais vīrs Pūliņš kritis kaujās pie Vaiņodes. Elvīra ar bērniem Māri, Aiju un Ināru 1944. gadā devusies bēgļu gaitās uz Vāciju. No 1950. gada dzīvoja Kanādā.

Trimdā apprecējusies ar zoofiziologu Ilaru Bicki, šajā laulībā dzimuši dēli Uģis un Miķelis.

Trimdas presē atsāk publicēties 60. gados meitas uzvārdā kā Elvīra Leja.

Iznākuši divi dzejas krājumi: „Tuksneša augs”(1965), „Mātes villainīte”(1967).

Rakstījusi arī dzeju bērniem un humoreskas dzimtās puses tāmnieku izloksnē ar pseidonīmu Ketum Jūliš.

Publicējusi arī apceres un zinātniskus rakstus.

Akadēmiskās organizācijas Rāmave biedre

Mirusi 1970. gadā. Apgalbāta Otavas Bīčvudas kapsētā.