Boriss Piekalnītis

Latviešu operdziedātājs

Dzimis 1910. gada 2. aprīlī Litenes pagastā Irbenieku mājās.

Pēc komercskolas beigšanas1937. gadā uzsāka studijas Latvijas konservatorijā. Docenta Eduarda Miķelsona kursa audzēknis.

Studiju laikā dziedāja Rīgas radiofona un Nacionālās operas korī.

Pirmā operas loma bija Sarasts 1941. gadā Mocarta „Burvju flautas” iestudējumā, kurā, vēl būdams students, aizstāja saslimušo solistu Jāni Niedru.

Pēc studiju beigšanas sāka dziedāt Liepājas operā.

1944. gadā ar sievu Mirdzu un meitu Dainu pameta Latviju un devās uz Vāciju.

Pēc kara pirmo koncertu sniedzis latviešu kara gūstekņiem Putlosas nometnē. Pēc tam uzstājies vairākās bēgļu nometnēs.

Kopā ar citiem māksliniekiem Oldenburgā nodibinājis trimdas operu.

1949. gadā izceļoja uz Ņujorku.

Tur vairākus gadus dziedāja Sergeja Žarova Donas kazaku korī, kas trimdas latviešu aprindās tika uztverts neviennozīmīgi.

1961. gadā atgriezās Vācijā. Sāka dziedāt Štutgardes operā. Devās otrajā laulībā ar Judīti Weber. Šajā laulībā izaudzināts dēls Boriss Aleksandrs.

Izdevis skaņuplati „Es dziedāšu par tevi tēvu zeme”.

Boriss Piekalnītis bija Latvijas konservatorijas akadēmiskās organizācijas Skaņupe filistrs, Daugavas Vanagu un LKIA biedrs.

Piešķirti trīs DV CV atzinības raksti un nozīme zeltā, LKIA CV un PBLA Kultūras fonda atzinības raksti.

Miris 85 gadu vecumā 1995. gada 9. oktobrī Štutgardē.

Zemes klēpī guldīts 16. oktobrī Štutgartes Pragfriedhof.