Ingeborga Stella Krustkalne

Ingeborga Stella Krustkalne (dz. Holberga, 1933), skolotāja, literāte.

Dzimusi 1933. gada 24. augustā Rīgā pavāra un restorāna „Esplanāde” līdzīpašnieka Gustava Holberga ģimenē. Sākusi mācīties E. Vīgnera muzikālajā bērnu dārzā Rīgā. No 1941. līdz 1948. gadam mācījusies V. Zālīša 1. pamatskolā.

1952. gadā beigusi Rīgas 3. vidusskolu.

Studējusi LU Filoloģijas fakultātē kopā ar O. Vācieti, J. Plotnieku un M. Bārbali.

Vasarās piedalījusies folkloras ekspedīcijās. Ar literāro darbību sākusi nodarboties jau skolas laikā.

Pirmā darba vieta bijusi Rucavas vidusskola, kur nostrādājusi divus gadus.

Tad atgriezusies Rīgā un no 1959. līdz 1964. gadam bijusi finieru rūpnīcas „Latvijas bērzs” bibliotēkas vadītāja. Īsu laiku strādājusi arī Rīgas Vājredzīgo un neredzīgo bērnu internātskolā par audzinātāju.

Dzīvokļa šaurības dēļ nolēmusi strādāt provincē un pārcēlusies uz Nīkrāces pamatskolu.

No 1966. līdz 1973. gadam bijusi angļu valodas skolotāja Snēpeles pamatskolā, bet no 1973. līdz 1992. gadam Grenču pamatskolas latviešu valodas,literatūras, zīmēšanas un rasēšanas skolotāja. Vadījusi dramatisko teātra kolektīvu, leļlu teātri, pati sacerējusi ludziņas. Viena no izcilākajām un mīlētākajām klases audzinātājām.

Periodikā sākusi publicēties no 1982. gada. Par stāstu „Māsiņas” žurnālā „Skola un Ģimene” īso stāstu konkursā ieguvusi 2. vietu.

Ludziņa „Sakņu dārza sargs” ievietota Zvaigznes ABC 1997. gadā izdotajā īslugu krājumā „Mušmirēns”, bet „Ziemassvētku dāvana” 1998. gadā izdotajā īslugu krājumā „Ziemassvētku dāvana”.

2000. gadā izdevusi stāstu krājumu „Baltais margrietiņu lauks”, 2002. gadā romānu „Ilma”, bet 2009. gadā – romānu “Folkloriste”.

Precējusies ar rakstnieku biogrāfistu Kārli Krustkalnu. Laulībā dzimst 2 meitas. Aizejot pensijā turpina strādāt Grenču pamatskolā. Daļu dzīves pavada dzīvojot Grenčos netālu no skolas, mājās "Jāņvēveri". Mūža nogali pavada ar Kārli viņa dzimtas mājās Pūres pagasta "Vecoškalnos".

Mirusi 23.05.2019, apglabāta Pūres pagasta Ķīšu kapos