Jānis Simsons

Dzimis grāmatveža un medicīnas māsas ģimenē. Sieva Daiga Simsone – gleznotāja, pedagoģe. Beidzis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu (1974); diplomdarbs – „Studenti” (vad. E.Kalniņš). Papildinājies PSRS Mākslas akadēmijas E.Kalniņa glezniecības meistardarbnīcā (1981-83).
Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja mākslas sektora vadītājs (1974-75). Madonas mākslas skolas direktors un pedagogs (1975-80, 1987-89). Izstādēs piedalījies no 1976. Gleznojis ainavas, klusās dabas, portretus, aktus, figurālās kompozīcijas eļļas un akvareļa tehnikā. Darbos dinamisks tēlojums apvienojas ar izjustu noskaņu meklējumiem. Nozīmīgākie darbi: „Zirgkopis Martinsons – vectēva portrets” (1975), „Pie jūras” (1981), „Zirgi” (1984), „Sausie ziedi ar mandolīnu” (1986), „Ilze” (1987).
Darbojies monumentāli dekoratīvajā glezniecībā: „Zirgi” Gulbenes viesnīcā (1979), „Svētki” Madonas Centrālajā bibliotēkā (1984), „Ainava ar zirgiem” Bērzaunes pamatskola (1985). Darinājis plakātus, nozīmes, emblēmas, grāmatzīmes. Organizējis Mākslas dienas un Dziesmu svētkus, iekārtojis izstādes. Publicējis rakstus par mākslu un māksliniekiem laikrakstā „Stars” (no 1974). Laikraksta „Madonas Atmoda” redaktors (1989). Aktīvi darbojies Tautas frontē. Gājis bojā ugunsgrēkā - atrasts sadedzis savas lauku mājas šķūnītī Sarkaņu pagastā. Tā arī līdz šim brīdim nav zināms vai tā bijusi pašnāvība vai pasūtījuma slepkavība.