Juris Mukāns

2019. gada 3. aprīlī mūžībā aizgāja Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas draudzes prāvests, priesteris Juris Mukāns.

Bēru svētā Mise notiks sestdien, 6. aprīlī, plkst. 11, Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas baznīcā. Pēc svētās Mises apbedīšana Daugavpils katoļu kapos.

Priesteris Juris Mukāns dzimis 1938. gada 30. oktobrī, Kalupes pagastā, Antoņinas un Staņislava Mukānu ģimenē. Viņš bija jaunākais no septiņiem bērniem. Ticības dāvanas skaistumu viņam un pārējiem bērniem palīdzēja atklāt vecāki. Jau kopš agras bērnības viņam ir paticis pavadīt laiku Kunga klātbūtnē baznīcā.

Aicinājumu uz priesterību viņš saņēmis un izjutis jau agrā bērnībā. Reiz, kad Jurim un vecākajam brālim Staņislavam priesteri jautājuši, par ko zēni vēlētos kļūt, kad izaugs lieli, viņi vienbalsīgi atbildējuši, ka būs priesteri. Jau kopš bērnības viņš ir aktīvi iesaistījies kalpošanā Dievam: gan dodoties īsākos un garākos svētceļojumos uz tuvākajām kaimiņu draudzēm, gan dziedot baznīcas korī pie ērģelēm, kalpojot pie altāra kā ministrants un ņemot dalību euharistiskajās procesijās. Šie kalpojumi, kurus viņš centies darīt ar lielu mīlestību, ir palīdzējuši un sagatavojuši viņu lielajam un cēlajam priestera kalpojumam.

Neskatoties uz to, ka viņš mācījās padomju izglītības sistēmā, kad ticību centās visiem spēkiem apkarot, nedz Kalupes pamatskolā, ne arī Daugavpils 1. vidusskolā viņš savas kristīgās pārliecības dēļ nav ticis vajāts. Arī citu atkrišana no ticības nav spējusi iedragāt viņa stipro ticību Dievam. Laikā, kad viņš gatavojies iestājeksāmeniem Rīgas Garīgajā seminārā (RGS), laikrakstā “Cīņa” bija kāda no priesterības aizgājušā garīdznieka  raksts. Taču izlasītais tikai nostiprināja topošā seminārista vēlmi kļūt par ordinētu Dieva kalpu.

1960. gadā viņš iestājies Rīgas Garīgajā seminārā. Iestājoties RGS, topošo priesteri sagaidīja vēl viens pārbaudījums: padomju varas ierēdņi bija nolēmuši, ka 33 jaunieši nedrīkst mācīties, tostarp arī J. Mukāns. Pēc atskaitīšanas no semināra, trīs gadus dienējis padomju armijā Krasnojarskas apgabalā.

Pēc dienesta atgriezies seminārā un to pabeidzis. 1968. gada 26. maijā Rīgā, svētā Jēkaba katedrālē saņēma Ordinācijas sakramentu. To administrēja bīskaps Julijans Vaivods. Pēc primīcijas jeb pirmās svētās Mises, kura notika 1968. gada 29. jūnijā Kalupes draudzē, viņš saņēma nozīmējumu kalpot Aglonas draudzē. Kā vikārs tur kalpojis laikā no 1968. gada 28. jūnija līdz 1969. gada 21. oktobrim.

No 1969. gada 21. oktobra līdz 1970. gada 4. maijam kalpojis Jēkabpils un Jaunjelgavas draudzē kā prāvesta vietas izpildītājs. Bet, sākot ar 1970. gada 4. maiju līdz 1977. gada 1. septembrim, kā Jezupovas draudzes prāvests. Kopš 1971. gada 18. marta apkalpojis arī Spruktu draudzi.

Kopš 1977. gada 1. septembra līdz 1987. gada 22. decembrim kalpojis Barkavas un Madonas draudzē kā prāvests. Bet no 1982. gada 23. aprīļa apkalpoja katoļticīgos arī Lubānā.

Sākot ar 1987. gada 22. decembri  līdz pat mūžībā aiziešanai – 2019. gada 3. aprīlim – kalpoja kā prāvests vienā no lielākajām draudzēm Latvijā – Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīcā.

Avots: http://www.radieceze.lv